Pats galvenais, kas saistībā ar situāciju Ukrainā un Krimā draud Krievijai ir nevis sankcijas, bet gan dramatisks uzticības kritums no valstu-partneru puses, intervijā portālam Mixnews.lv sacīja politologs Juris Rozenvalds.
Viņš norādīja, ka Krievija jau ir zaudējusi uzticību no daudzu valstu puses, un tas lielvalstij var beigties ļoti slikti.
"Eiropas vadītāju galvās jau ir nobriedusi un realizējās pārliecība, ka to galveno, kas Krievijai ir svarīgs (un ko tā izmanto kā ieroci) – gāzes un naftas plūsmu - vajag pārorientēt. Un pēdējo gadu laikā tas jau notiek, tas notika vēl pirms Krimas. Ja vēl pirms dažiem gadiem Eiropai bija 35% atkarība no Krievijas gāzes, tad tagad tā ir 25 vai 28%," norādīja Rozenvalds.
Politologs uzsvēra, ka visās Eiropas zemēs jau samazinās atkarība no Krievijas gāzes.
"Tādā gadījumā mēs varētu nākotnē saņemt to pašu gāzi nevis no austrumiem, bet no rietumiem. Un tā situācija ir absolūti draudoša Krievijai," atzina politologs.
Atgādinām, ka reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama paplašināja sankcijas pret Krieviju, tās attiecinot arī uz prezidentam Vladimiram Putinam tuvākajām aprindām. To vidū ir arī "SMP Bank" līdzīpašnieki brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi.