Lai gan Eiropas sankcijas pret Krieviju dažkārt tiek dēvētas par «bezzobainām», tomēr runas par tām jau ietekmē Krieviju kā valsti, kura darbojas globālajā vidē, pārliecināts Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.
«Runa par sankcijām ietekmē globalizētā vidē atrodošu valsti, jo Krievija ir daļa no globālās ekonomikas. Tā ir iekšā visā tirdzniecībā, un skaidrs – pat runa par sankcijām ir jau ietekmējusi Krieviju,» tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Sprūds.
Viņš atzina, ka līdzšinējās sankcijas dažkārt tiek nosauktas par «bezzobainām» un Eiropa nonāk pretrunā pati ar sevi, jo nedara to, ko bija solījusi. «Bet kopumā šīs sankcijas Krievijas ekonomiku, kas nepavisam nav spēcīga un lielā mērā balstīta uz pāris resursu tirdzniecību, noteikti ietekmēs un jau šobrīd sāk ietekmēt,» skaidroja institūta direktors.
Sprūds norādīja uz to, ka Krievija jau meklē iespējas: «Viņai pašai sava finanšu sistēma, savas norēķinu kartes nepieciešamas, lai būtu neatkarīga no pārējās pasaules. Bet domāju, ka mēs dzīvojam vidē, kurā tas vienkārši nav iespējams, tāpēc jau zināms atsitiens ir noticis.»
Tajā pašā laikā viņš pauda, ka varētu meklēt arī ietekmīgākas sankcijas, piemēram, atņemt Krievijai tiesības 2018.gadā organizēt futbola pasaules čempionātu. «Vērsties pret to, kas Krievijai ir ļoti svarīgs. Tie ir naftas, ne gāzes ienākumi,» sacīja Sprūds.
Jau vēstīts, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi rezolūciju, atzīstot par nelikumīgu Maskavas atbalstīto 16.marta referendumu par Krimas pievienošanos Krievijai un paužot atbalstu Ukrainas teritorijas nedalāmībai.
No 169 valstīm rezolūciju atbalstījušas 100, atturējušās 58, bet pret balsojušas 11.
Kā zināms, Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts valsts augstāko amatpersonu kopīgā paziņojumā.
Tāpat ziņots, ka pēc tam, kad Krimas amatpersonas oficiāli lūgušas Ukrainai piederošo pussalu pievienot Krievijai, Eiropas Savienības ārlietu ministri vienojušies par sankciju noteikšanu 21 Krievijas un Ukrainas amatpersonai. Savukārt Amerikas Savienotās Valstis ieviesušas sankcijas pret 11 Ukrainas un Krievijas amatpersonām un politiķiem.