«Ja mēs neliksim Krievijai samaksāt ļoti augstu cenu par agresiju pret Ukrainu, mēs varam būt nākošie upuri, jo Krievijas prezidents Vladimirs Putins savu mērķi ir skaidri deklarējis – atjaunot Krievijas impēriju PSRS robežās,» portālam BNN norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.
Pēc viņas sacītā, «šī mērķa pamatošanai ir piemeklēts ideoloģisks pamatojums – Putins ir pašiecēlies par visas pasaules krievu aizstāvi. Tāpēc stingra nostāja ir mūsu pašu, arī ekonomiskajās interesēs.» Krievijas agresijai pret Ukrainu ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas drošību, mieru Eiropā un starptautiskajās tiesībās un līgumos balstītu kārtību pasaulē kopumā. Tāpēc Latvijai gan kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij, gan kā valstij ar garu robežu ar Krieviju ir aktīvi jāpiedalās Rietumu atbildes formulēšanā un īstenošanā. Tas nozīmē – skaidri paust savu nostāju, pārliecināt citas ES dalībvalstis, stiprināt aizsardzību, pieaicināt sabiedroto spēkus, pārslēgties uz citiem enerģijas avotiem un noteikt putinistu elitei sāpīgas sankcijas, uzskata politiķe.
Arī EP deputāts Krišjānis Kariņš portālam BNN norāda: «Mēs tomēr esam brīvprātīgi izvēlējušies iestāties ES un NATO un mūsu vēsturē ir jau bijuši redzami gadījumi, kad klusējām un palikām savā vietā. Uzskatu, ka labāk skaidri ir paust savu nostāju, lai tā ir zināma visiem, arī valsts iedzīvotājiem.»
Kalnieti arī pārsteidzis Valsts prezidenta Andra Bērziņa iepriekš LNT raidījumam 900 sekundes paustais, ka ielūgums apmeklēt Latviju Putinam joprojām ir spēkā. Viņasprāt, «kamēr Krievija okupē Krimu un draud turpināt pielietot spēku pret Ukrainu un darbina savu globālo kara propagandas mašīnu, Putina vizīte Latvijā ir neiespējama».
Arī Kariņš domā, ka «šādi izteikumi būtu saprotami, ja tos teiktu ierindas pilsonis, bet ne Valsts prezidents, it īpaši pēc tam, kad Krievija ir anektējusi Krimu, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām.»
Vienlaikus EP deputāte norāda, ka, piemēram, Daugavpils, kas atrodas tuvu valsts robežai un kur ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, varēs justies droša tad, kad mūsu valstī būs kārtīga NATO sabiedroto klātbūtne, kad mūsu aizsardzības sistēma spēs «saredzēt» un apturēt pār Austrumu robežu zemu lidojošus helikopterus un kad Latvija savā enerģijas patēriņā vairs nebūs atkarīga no Gazprom monopola.
«Protams, Putina mērķis ir arī iekšējā destabilizācija Latvijā. Par to liecina arī pēdējā laikā pastiprinātā retorika par «krievu tiesībām» un Gapoņenko tipa personāžu centieni uzkurināt Latgales separātisma noskaņas. Bet šie centieni ir lemti neveiksmei, jo Latvijas krievi domā paši ar savu galvu un viņi zina, ka Putins nenesīs viņiem ne brīvību, ne labklājību, ne aizsardzību,» pārliecināta Kalniete.
Tikmēr Kariņš uzsver, ka «Latvijai un Krievijai nav nekādu teritoriālu domstarpību. Daugavpils vienmēr ir bijusi neatņemama Latgales un Latvijas daļa.»
Lūgta vērtēt atsevišķu Saeimas deputātu ieceri tā dēvētajā melnajā sarakstā iekļaut tos cilvēkus, kas publiski izteikuši atbalstu Krievijas agresijai Krimā, pat ja viņiem Latvijā ir īpašumi, Kalniete uzsver, ka Latvijas Imigrācijas likums skaidri un gaiši nosaka: ja persona saskaņā ar kompetentas iestādes atzinumu apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību vai drošību, tai tiek liegta iebraukšana vai uzturēšanās Latvijā. Neatkarīgi no īpašumiem. «Es esmu pārliecināta, ka Latvijas iestādes pēc Krievijas agresijas vēl daudz rūpīgāk vērtēs katra agresijas organizētāja, atbalstītāja un apdziedātāja lomu. Nenovēršami šis Latvijā nevēlamo personu loks tiks paplašināts – pat bez formālas iekļaušanas «melnajā sarakstā». Latvijas valstij pat īpaši nav juridiski jāpamato vīzas atteikšana konkrētai personai. Reāli tas var būt efektīgs instruments, lai paaugstinātu to maksu, kuru putinistu elitei ir jāmaksā par agresiju pret Ukrainu un miera apdraudējumu Eiropā. Manuprāt, arī viedokļu līderiem, kuri atklāti atbalsta iebrukumu neatkarīgā valstī un tās daļas okupēšanu, būtu jāpiemēro šādi ierobežojumi,» tā politiķe.
Savukārt Kariņš uzskata, ka «Saeimai vajadzētu pievērst lielāku uzmanību tam, kā Latvija varētu sniegt atbalstu jaunajai Ukrainas valdībai. Lielāko finansiālo palīdzību Ukrainai sniegs Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Savienība, bet mēs varam sniegt savu pieredzi demokrātisko pārvaldes institūciju izveidē un krīzes pārvarēšanā.»
BNN jau vēstīja, ka ASV izlūkdienestu pārstāvji neoficiāli informējuši, ka tuvākajā laikā Krievijas spēki var iebrukt Ukrainā. Krievijas agresija tālāk var izplesties arī Moldovā un skart arī teritorijas Baltijā.