Viena trešdaļa stipro alkoholisko dzērienu, kas tiek patērēta Latvijā, ir nezināmas izcelsmes spirta – ūdens maisījumi. Šādu situāciju rada joprojām nesakārtotais jautājums par nelegālā alkohola tirgus ierobežošanu, kas aktualizējās līdz ar krīzes iestāšanos 2009.gadā, intervijā portālam BNN norāda AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš.
- Pēdējā laika svarīgākie notikumi Jūsu pārstāvētajā nozarē?
Ģeopolitiskā situācija pasaulē mainās strauji, un pēdējo laiku notikumi rāda, ka tā ir kļuvusi par būtisku attīstību ietekmējošu faktoru. Tā ietekmē prioritātes un arī maina mūsu skatījumu uz riskiem. Ģeopolitiskā vide un tajā notiekošie procesi var, kā pavērt negaidītas izaugsmes iespējas, tā arī nelabvēlīgu faktoru gadījumā atsviest biznesu vairākus gadus atpakaļ savā attīstībā. Saprotams, ka jāveic risku izvērtēšana, it īpaši tādēļ, ka tik neliela ekonomika kā mūsējā ir ļoti jūtīga pret notiekošo un efekts – pozitīvs vai negatīvs – arīdzan ir ļoti ātri jūtams.
Alkoholisko dzērienu nozarē joprojām aktuāls ir jautājums par nelegālā alkohola tirgus ierobežošanu, kas aktualizējās līdz ar krīzes iestāšanos 2009.gadā. Lai arī regulējošās un tiesībsargājošās institūcijas, kā arī nozares pārstāvji, visi kopā esam centušies mainīt šo situāciju kā likumdošanas līmenī, tā praktiskā šādu nelegālu tirdzniecības kanālu apkarošanā katrs savas kompetences ietvaros, te vēl ir tāls ceļš ejams. Nav normāli, ja viena trešdaļa stipro alkoholisko dzērienu, kas tiek patērēta valstī, ir nezināmas izcelsmes spirta – ūdens maisījumi. Vēl sliktāk ir tas, ka šo maisījumu sastāvs nav kontrolējams un ļoti bīstams. Kā liecina mūsu laboratorijā veikto atsevišķu šādu dziru analīzes, kas starp citu nereti ir labi zināmu vietējo un importēto zīmolu viltojumi, pieļaujamā metanola daudzums nereti ir pārsniegts pat vairākus desmitus reižu. Tas draud ar letālu iznākumu, aklumu vai smagu saindēšanos, ko jau apliecināja nesenie Latvijas un Eiropas gadījumi.
Nelegālā tirgus apkarošanas pasākumiem ir jāiet rokrokā ar sabiedrības izglītošanu par pārdomātu un kulturālu dzērienu patēriņu. Lai arī pēdējā laikā aktualizējies jautājums par tā saukto legālo narkotiku postu un brīvo pieejamību jauniešiem, tikpat aktuāla problēma ir iespēja jauniešiem iegādāties nezināmas izcelsmes alkoholu kaktu tirgotavās vai „no rokas”. Uzskatu, ka sabiedrības veselības jautājumi ir risināmi ciešā sasaistē ar nelegālas alkohola un narkotisko maisījumu apkarošanas jautājumiem.
Nozares attīstību vistiešāk ietekmē alkoholisko dzērienu aprites politika. Uzskatu, ka, ar lēmumiem, kas tika pieņemti 2013. gadā, ir sperts solis nepareizā virzienā un ved mūs projām no galvenā mērķa – jauniešu alkoholisma mazināšanas. Pērn ieviestās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā paredz būtiskus ierobežojumus tikai atsevišķiem alkohola veidiem, dzērienus šķirojot pēc izcelsmes, kaitīgajos un it kā mazāk kaitīgajos produktos. Šodien jau redzam šādas politikas sekas – uzsākušās diskusijas par to vai likums attiecināms uz visiem vienādi, pildīt to vai nepildīt, kam pildīt un vai tas dos vēlamo efektu.
Šī pieeja ir pilnīgi absurda, jo saknē neharmonē ar sākotnēji definēto ierobežojumu mērķi – mazināt alkohola pieejamību nepilngadīgajiem. Es teiktu, ka valdība «spēlējas» ar šādiem lēmumiem, tā vietā, lai pieņemtu likumus, kas labvēlīgi ietekmētu gan uzņēmējdarbību, gan arī risinātu problēmjautājumus.
- Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
Biznesa vidē ir jūtams zināms optimisma pieaugums, kas saistīts arī ar pirktspējas un patēriņa dinamiku. Pirmskrīzes līmeni vēl neesam sasnieguši, taču pozitīva attīstība ir jūtama. Tomēr, pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi ir atstājuši iespaidu un samazinājuši iepriekšējās izaugsmes prognozes arī Latvijā. Domāju, tas ir signāls ikvienam uzņēmējam, cik būtisks faktors dienas kārtībā ir notiekošais pasaules ģeopolitiskajā vidē, un it īpaši, ja tas skar mūsu kaimiņus.
- Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Ekonomiskā politika pēdējā laikā atgādina mīņāšanos, tajā trūkst izlēmības, stingra mugurkaula, pārliecības par prioritātēm un kā tās sasniegt. Ir sajūta, ka politikās piesardzības ēnā tiek nereti laistas garām iespējas augt. Pirms vairākiem gadiem atgriežoties Latvijā un pārņemot šī uzņēmuma vadību, es patiesi biju starp tiem, kas ticēja Nacionālās attīstības plāna (NAP) spēkam. Diemžēl, tagad drīzāk jūtu skepsi un šī «mīņāšanās» ir tam par pamatu. Arī valdības pērn apstiprinātais Reemigrācijas plāns un tā rīcības programma ir, manuprāt, daļa no ekonomiskās politikas, ja esam konstatējuši problēmu un meklējam tai risinājumus. Nav jūtama šī pāreja no vārdiem pie darbiem, kas liktu ikvienam pilsonim un uzņēmējam noticēt.
Gribu uzsvērt, ka valstij būtu jāciena ikviens uzņēmējs, it īpaši tie, kas ir tikai šī ceļa sākumā, piemēram, uzsākot eksportu vai dibinot savu mikrouzņēmumu. Netālredzīga un mainīga likumdošana, nedraudzīga nodokļu politika var kļūt par izšķirošu soli, lai šāds nelielais uzņēmējs nonāktu bezdarbnieka rindās un valsts apgādībā. Protams, arī uzņēmējiem ir jāciena savu valsti un jāpilda savi solījumi.
- Kā Jūsu uzņēmējdarbību ietekmē Latvijas politika? Kādas izmaiņas Latvijas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt? Kas traucē, kas palīdz?
Attīstību un izaugsmi pamatā nodrošina «trīs vaļi»: pirmkārt, prognozējamība likumdošanā; otrkārt – konstruktīvs dialogs starp uzņēmējiem un lēmumu izstrādātājiem un politiķiem; treškārt – mazāk traucēkļu ikvienā procesā.
Jebkura, pat vislabākā iniciatīva iznīks, ja tai rodas pēkšņi likumdošanas šķēršļi, ar kuriem uzņēmēji vai investori nav rēķinājušies. Birokrātija savukārt zog mūsu laiku un līdzekļus.
- Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
Latvijas ekonomikas attīstība nav iespējama bez jaunām investīcijām un jaunu darbavietu radīšanas, tādēļ būtisks ikviena uzņēmuma konkurētspējas kritērijs ir darbaspēka nodokļi. Pērn valdība bija spērusi svarīgu soli, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par 1% līdz 24% jau šogad un iezīmējot tālāku samazināšanu līdz 20%. Lai arī Latvijas nodokļu slogs, vērtējot nodokļus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ir salīdzinoši zems, zemo ienākumi līmenis veido lielu īpatsvaru un nodokļu slogs attiecībā uz mazajām algām joprojām ir ļoti augsts. Tas kļūst par būtisku konkurētspējas faktoru legālā biznesā.
Latvijas balzams (LB) joprojām saglabā nozares vadošā uzņēmuma pozīcijas Baltijā. Jāsaka, ka mūsu nozares vadošie uzņēmumi Baltijā visi kā viens fokusējas uz eksporta attīstību un arī sava loģistikas tīkla būvēšanu. Savos lielākajos eksporta tirgos kā Krievija, Lietuva, Ukraina, LB sadarbojas ar nozares lielākajām kompānijām, kas var garantēt mums apjomus. Lai arī mājas tirgus – Baltija – saglabā būtisku nozīmi LB eksporta struktūrā, potenciāls augt, protams, ir lielākos kaimiņvalstu un Eiropas tirgos. Esam uzstādījuši šim gadam krietni ambiciozu mērķi – kāpināt apgrozījumu par 14%, kas balstīts galvenokārt uz ļoti dinamisku pārdošanas kāpumu eksporta valstīs.
- Kas ir Jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
Alkoholisko dzērienu nozare ik gadu dod būtisku ieguldījumu valsts ieņēmumu struktūrā, nodarbinātībā un eksportā. Kā nozares lielākais uzņēmums tikai mēs vien pērn esam nodokļos valstij ieskaitījuši gandrīz 59 miljonus eiro, tajā skaitā kā akcīzes nodokli 43,4 miljonus eiro. Alkoholisko dzērienu nozare ir viens no lielākajiem eksportētājiem valstī. Ar to vēlos teikt, ka nozares «trumpis» ir tās vērtība un pienesums valsts attīstībai, ko nedrīkst novērtēt par zemu. Mēs pārstāvam arī senas ražošanas tradīcijas, jo Rīgas Melnais balzams, piemēram, ir viena no vecākajām alkoholisko dzērienu tirdzniecības zīmēm Eiropā.
Runājot par «Ahilleja papēdi», es teiktu, ka mēs esam nozare, kurai ir jābūt ļoti atbildīgai savā komunikācijā ar patērētāju un rīcībā, jo alkohola nozare ir pieskaitāma pie tā sauktajām «grēka industrijām». Mūsu «Ahileja papēdis» noteikti ir arī vietējā tirgus nodokļu politika. Jau pašlaik Latvijas alkohola nozares regulējums ir viens no stingrākajiem Eiropā, un nozare ļoti jūtīgi reaģē uz ikvienu jaunu slogu, kas tiek ieviests, jo pašreizējā situācijā nozarei jākonkurē vietējā tirgū arī ar būtisku nekomerciālā alkohola daļu, kas veido ap 30%.
- Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?
Mūsu uzņēmums jau ilglaicīgi saglabā vidēji nemainīgu darbinieku skaitu – ap 600, ko esam godam noturējuši arī krīzes gados, un bieža darbinieku mainība nav pie mums novērota. Tajā pat laikā saskaramies ar to, ka ražošanā trūkst kvalificētu speciālistu, kas jāapmāca mums pašiem par uzņēmuma līdzekļiem.
Kādēļ šāda situācija pastāv? Domāju, ka tā ir neatbilstība starp pasūtījumu jeb nepieciešamību, kas nav apzināta, un piedāvājumu izglītības ziņā. Tas izpaužas daudzās jomās, ne tikai ražošanā, kur trūkst specifiski apmācītu kadru. Ļoti nepieciešami izglītoti automatizēto līniju operatori un ražošanas iekārtu operatori ar tehnisko izglītību. Sasaiste starp izglītību un ražošanu noteiktu būtu jāuzlabo.
- Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
Situāciju nozarē ietekmēs divi galvenie aspekti – pirmkārt, alkohola aprites politikas virzība un, otrkārt, valsts spēja kontrolēt un mazināt ēnu ekonomiku nozarē, tādējādi veicinot uzņēmēju konkurenci savā starpā nevis ar «pelēko ekonomiku».
Vienlīdzīga attieksme alkohola aprites politikas veidošanā būs ļoti nozīmīga. Gada sākums jau iezīmēja to, ka pērn veiktie grozījumi nav pārdomāti, likums ir interpretējams un mēs esam novirzījušies no sākotnējā mērķa.
Pārdomātas likumdošanas iniciatīvas un to ieviešanas veids ir Latvijas lielākā problēma ilgtermiņā. Nereti politiska lobija ietekmē tiek pieņemti konkurenci kropļojuši likumi vai arī likumi, kas ir nepilnīgi, pavirši, nepārdomāti un atstāj vietu interpretācijām. Cīņa par elektorātu nedrīkst dominēt pār ekonomisko domāšanu un nākotnes redzējumu.