Pilsoņu kara draudi liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizslēdz nevienu no iespējamajiem scenārijiem, komentējot pēdējos notikumus Ukrainā, portālam Mixnews.lv sacīja politologs Ojārs Skudra.
"Tā kā nemieri notiek trīs dažādās vietās – Luganskā, Doņeckā un Harkovā, tad jāpieņem, ka to ir organizējis viens spēks, organizācija vai grupa. Reģionu partijas prezidenta kandidāts noraida tēzi, ka Austrumukrainā varētu norisināties kaut kas līdzīgs Krimai un, ka Krievija neiebruks Ukrainā. Tad ir jautājums par to, vai Reģionu partijā ir atšķēlies kāds ekstrēmistisks mazākums, kas stāv krievu šovinisma pozīcijas un ar ieročiem rokās gatavs realizēt mazos Krimas variantus. Uz šo jautājumu man atbildes nav, taču spriežot pēc notikumiem, varētu pieņemt, ka tā ir," sacīja Skudra.
"Valdības izšķiršanās par to, ka tā nelietos bruņotu spēku Doņeckā, liecina, ka vai nu tie spēki ir diezgan lieli, kas tādā gadījumā draudētu ar nopietnu karadarbību [ja notiktu militāra iejaukšanās no valsts puses], vai tieši otrādi – spēki nav lieli," norādīja politologs.
Tāpat Skudra atzina, ka vēl viens būtisks aspekts esot Krievijas reakcija - pēdējais paziņojums par to, ka Ukrainas valdība riskē ar pilsoņu karu, varētu nozīmēt, ka gadījumā, ja ukraiņi neizpildīs kaut kādus noteikumus, Krievija varētu atbalstīt ekstrēmistus.
"Pilsoņu kara draudi liecina, ka Putins neizslēdz nevienu no scenārijiem. Manā interpretācijā tas nozīmē – vai nu tiek panākts politisks risinājums, piedaloties Krievijai, Eiropas Savienībai un ASV, vai notiek militārs konflikts, kas vēršas plašumā. Krievija nodarbojas ar dumpinieku apgādi, bet neieved savu karaspēku. Tā tēze varētu būt tāda, ka tas ir pilsoņu karš, bet tajā Krievija, loģiski, ka atbalsta savus tautiešus, pati neiejaucoties. Tas nepieciešams tādēļ, lai ES, kurai pašai nav vienota viedokļa, nebūtu oficiāla iegansta izšķirties par trešo sankciju etapu, kas ietver sevī ekonomiskās sankcijas."