Ventspils mēra Aivara Lemberga draudzīgo un labvēlīgo attieksmi pret Krieviju, tostarp paziņojot, ka vienīgais labums no NATO karavīru izvietošanas Latvijā būtu tikai prostitūtām, uzķēruši krievu mediji. Rezultātā Lembergs «dabūjis» izteikties Krievijas televīzijā, bet viņa paziņojumi raisījuši satrauktas diskusijas Latvijā.
Pēc Lemberga sacītā Krievijas televīzijai, kāds amerikāņu karavīrs var palaist raķeti, piemēram, uz Maskavu, un tas tiks darīts Latvijas teritorijā bez valsts ziņas, jo komandu izteiks amerikāņi. Rezultātā uz Latvijas teritoriju var tik raidīts atbildes trieciens. «Mēs labi zinām, kā uzvedas amerikāņi Japānā, Irākā, Vjetnamā un daudzviet citur. Turklāt Latvijai ir līgumi ar Ameriku, ka amerikāņu karavīri par izdarītajiem pārkāpumiem var tikt tiesāti tikai ASV, nevis Latvijā. Tāpēc es uzskatu par ārkārtīgi bīstamu svešu militāro spēku parādīšanos Latvijā,» norāda Lembergs.
Tās nav vienīgās apsūdzības, ko Lembergs kā Latvijas – NATO dalībvalsts – pilsētas mērs velta šai organizācijai intervijā krievu medijiem: «Kas okupēja Gibraltāru? NATO valsts Lielbritānija. Kas okupēja Kipru? NATO valsts Turcija. Līdz ar to, skatoties uz Eiropas piekopto praksi, lielākos draudus rada NATO dalībvalstis.»
Partiju Latvijai un Ventspilij aicina patriekt no ZZS
Lemberga paustie izteikumi nav palikuši nepamanīti cilvēkiem Latvijā, sociālajos tīklos izraisot īstu satraukuma vētru, viedokļus paužot arī augstām valsts amatpersonām. Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks vietnē Twitter paudis nosodījumu Lemberga izteikumiem, retoriski vaicājot, vai tiešām Ventspilī kāds vēlas sekot Doņeckas piemēram, prasīt neatkarību un pievienoties Krievijai.
Tikmēr pašreizējais aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uz pārmetumiem par kluso atbildes reakciju aizbildinās ar vizīti Turcijā un jau iepriekš pausto norobežošanos no šādiem izteikumiem. Neskatoties uz to, viņš saņem aizrādījumus no sabiedrības puses, ka šajā gadījumā norobežošanās drīzāk izklausās pēc «man vienalga» un «lieciet man mieru». Ja Lembergu jau sāk spēlēt Kremļa Vremja, tad ar Vējoņa kā NATO valsts aizsardzības mininistra «norobežošanos» varētu būt par maz, mikroblogošanas vietnē Twitter pauž Baiba Strautmane.
Sabiedrībā pazīstami cilvēki pauž satraukumu, ka Kremļa galvenā televīzijas kanāla ziņās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) populārākais politiķis Lembergs stāsta, ka NATO apdraud Eiropu un Krieviju, un iesaka koalīcijā apspriest vismaz partijas Ventspilij un Latvijai patriekšanu no ZZS.
Jāpiebilst, ka tieši šajās dienās Latvijā viesojas trīs ASV Kongresa senatori, no kuriem viens – Džons Makeins intervijā Latvijas medijiem norādījis, ka Rietumvalstu līdzšinējā vājā atbilde uz Krievijas rīcību Ukrainā var novest pie «lietām, kas var būt sliktākas». Vaicāts, vai pašreizējā situācija neliecina, ka Rietumu pasaule nav gatava nopietniem upuriem un reālām ekonomiskām sankcijām, lai apstādinātu Krievijas agresiju Ukrainā, Makeins atbildēja: «Es esmu par to ļoti norūpējies, un līdz šim [Rietumvalstu] atbilde ir bijusi ļoti, ļoti vāja. Droši, ka tā nav vērtējama kā liels spiediens pret [Krievijas prezidentu] Vladimiru Putinu.»
Tāpat arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Polijas, Ārlietu komisijas loceklis un bijušais EP viceprezidents Jaceks Sariušs-Volskis paudis uzskatu, ka pēc Ukrainas teritorijas pievienošanas Krievija ķersies pie Latvijas. «Eiropas Savienības izpratne ir tāda, ka galvenais Krievijas agresijas adresāts ir Ukraina, tomēr ne tikai tā vien. Runa ir par impērijas atjaunošanu – tādas, kāda kādreiz bija Padomu Savienība. Tas ir, runa ir par teritoriju iekļaušanu Krievijas ietekmes sfērā,» Ukrainas telekanālam Espresso TV apliecināja eiroparlamentārietis. «Dažas teritorijas tiek plānots pievienot Krievijas Federācijai, piemēram, kā tas tika izdarīts ar Krimu. Vērojam darbības, kas ļoti uztrauc, un tās skar Latviju.»
Arī Saeimas Nacionālās drošības komisiju satraukušas ziņas par Latvijas austrumu pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju noskaņojuma pētīšanu, ko aktīvi veic Krievija. Komisijas vadītājs Valdis Zatlers TV3 informēja, ka zondēšana notiekot slēpti, un Krieviju pamatā interesējot sabiedrības attieksme pret Krimas atņemšanu Ukrainai.
Pamatu uztraukumam vēl vairāk palielinājuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi. Viņš negaidīti atklājis, ka pirms referenduma Krimā slēpti ticis pētīts sabiedrības noskaņojums pussalā un Krievija savas tālākās darbības balstījusi uz socioloģisko aptauju rezultātiem. «Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku – viņi pēta, cik tālu drīkst iet,» skaidrojis Zatlers.
Draudzīgs Krievijai
Lembergs, kaut arī apsūdzēts kukuļu ņemšanā un izspiešanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, šobrīd ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem.
Par varas maiņas laikiem Lembergs reiz izteicies: «Tiem, kam bija lieli īpašumi un kas cerēja, ka tos varēs atgūt, bija vienkāršāk, bet man vajadzēja izšķirties, kurā pusē nostāties – par neatkarības iegūšanu vai PSRS saglabāšanu. Tiem, kas tajā laikā dzīvē nebija izsitušies un kam nebija ko zaudēt, piemēram, laborantiem vai bundziniekiem, bija vienkāršāk…».
Grūtības izšķirties Lembergam noteikti bijušas, kā nekā, pēc Kompromat.lv rīcībā nonākušajiem dokumentiem, Lembergs 1973.gadā, būdams LVU students, savervēts par Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu ar pseidonīmu «Pēteris». 1978.gada 8.augustā Lembergs gan tika izslēgts, ņemot vērā iestāšanos Latvijas Komunistiskajā partijā (LKP) un tai sekojošo iekārtošanos darbā par LKP Ventspils rajona komitejas instruktoru. Savukārt ap 1987.gadu viņš noformēts VDK rezerves virsnieku uzskaitē.
Šajā kontekstā var pieminēt amerikāņu žurnālista Stīvena Hārdelsona grāmatā Biedri mafiozo teikto, ka VDK bijusi ļoti nozīmīga loma pārmetot tiltu no vecā režīma kriminalitātes uz postkomunisma laikmeta kriminalitāti.
«1991.gada 5.janvārī VDK trešā nodaļa, kas nodarbojās ar militāro pretizlūkošanu, nosūtīja telegrammu padomju armijas un jūras kara bāzēm visā valstī. Telegrammā, ko drošības komitejas arhīvos atrada Krievijas izmeklētāji, tika doti VDK priekšsēdētāja kodēti norādījumi dibināt privātas komercfirmas, kas pārdotu uz ārzemēm militāro tehnoloģiju. Jaunajām firmām jākļūst par drošu aizsegu VDK vadītājiem un pašiem noderīgākajiem operatīvajiem darbiniekiem. Tām jānodrošina finansiālie līdzekļi organizācijas darbam pagrīdē, ja pie varas nāktu «destruktīvi elementi».»
Arī amerikāņu žurnāla Time Magazine pētījumā minēts, ka «No 1989. līdz 1991.gadam viens no VDK galvenajiem uzdevumiem bija radīt kopuzņēmumus ar ārvalstīm. Oficiāli tie tika uzskatīti par perestroikas ietvaros radītiem padomju ekonomikas pārveides dzinuļiem. Neoficiāli tas bija ceļš, kā pārsūknēt valsts vai partijas naudu uz augstu partijnieku un VDK vadītāju kontiem ofšorzonās.»
Lemberga lojalitāte pret Krieviju pierādījusies vairākkārt. Viņš ir uzsvēris – «zinu tikai krievu valodu un dēlam saku: ja gribi nodarboties ar biznesu, tad vari nezināt citas valodas, bet krievu valoda jāzina obligāti.» Lembergs atkārtoti ieteicis Latvijai paklusēt Ukrainas jautājumā un «nemācīt Krieviju». Bet pavisam svaigi ir apgalvojumi, ka NATO spēku ieviešana būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu.
Lembergs arī apgalvo: ja notikšot NATO karaspēka ievešana Latvijā, tad tas nozīmēšot, ka Latvija kļūšot par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēšot Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses. Taču, kā savā rakstā norāda Olivers Everts, «Lemberga kungs piemirsis vai negribējis piebilst, ka vairāk nekā 50 gadus Latvijas teritorija pret latviešu gribu jau ir bijusi potenciāls kaujas lauks starp NATO un Varšavas paktu, jo te bija jau izvietots ne tikai ārzemju, t.i., PSRS karaspēks, bet arī tā kodolieroči (starp citu, arī Ventspils tuvumā), kas mūs pakļāva vēl drausmīgākam kara konflikta riskam.»
«Turklāt šajā padomju armijā līdz virsnieka pakāpei uzkalpojās arī pats Lembergs un nezin vai uzskatīja, ka PSRS karaspēks tad apdraudēja «Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses». Arī par PSKP nomenklatūras biedra Lemberga protestiem pret padomju kodolieročiem Latvijas teritorijā padomju gados nekas nav dzirdēts,» norāda Everts.