Daugavpiliešu grupa griezās plašsaziņas līdzekļos un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā ar vēstuli, kurā pieprasa likvidēt stihisko izgāztuvi Daugavpils Komunālajos kapos.
Pēc pilsētnieku vārdiem, kapsētas teritorijā (18.novembra ielā 214) atrodas liela izgāztuve, kurā sakrājies ap 20 000 kubikmetru atkritumu, tostarp sadzīves, būvniecības atkritumi un pat mēbeles. Pilsētnieki tajā vaino SIA „Labiekārtošana-D”, kura, pēc viņu vārdiem, sakrājušos atkritumus neizved vairāk nekā pusgadu.
Portāls Gorod.lv griezās pēc komentāriem pie SIA „Labiekārtošana-D” iecirkņa vadītāja Māra Garkula.
Pēc viņa vārdiem, stihisko izgāztuvju veidošanas problēma pastāv vairākus gadus: „Vēsturiski ir izveidojies, ka Trīsvienības svētku priekšvakarā cilvēki maina savu mirušo radinieku kapakmeņus, veic citus būvdarbus, bet vecu marmoru un dažādas konstrukcijas izmet izgāztuvē.
Sakrājušos būvniecības atkritumus nevar nekavējoties utilizēt, jo firma, kura ar to nodarbojas, prasa noteiktus apjomus. Ar līdzekļiem problēmu nav, tā ir saistīta ar izvesto atkritumu apjomu. Pagaidām neko nevaram darīt, darbi tiks uzsākti pēc Trīsvienības svētkiem.
Brigādes savāc atkritumus no visām pilsētas kapsētām, savāktie atkritumi tiek nogādāti vienā vietā – pagaidu atkritumu izgāztuvē. Pretenziju nevar būt, jo savu darbu darām labi, tikai cilvēki ne vienmēr to novērtē.
Visu ziemu SIA „Labiekārtošana-D” tīrīja pilsētas kapsētu teritorijas no veciem kokiem, zariem, krūmiem. Savāktie atkritumi tiks utilizēti tuvākajā laikā.
Tiek izvesti arī atkritumi no konteineriem, bet uzņēmums „Spec.ATU” ne vienmēr var pieņemt visus savāktos atkritumus.
Mūsu uzņēmums visu laiku cīnās ar stihiskām izgāztuvēm, kuras veidojas dažādās kapsētu vietās, bet problēma nav tikai mūsos. Piemēram, daži pilsētnieki, mājās veicot remontdarbus, atkritumus lielā daudzumā atstāj pie kapsētām – tas ir lēti un neviens neredz. Vannu var nodot metāllūžņos, savukārt vecas flīzes, tualetes podu vai ko tamlīdzīgu vieglāk atstāt pie kapsētas, bet pēc tam zvanīt un paust sašutumu par stihisko izgāztuvi”, paskaidroja M.Garkuls.
Uzņēmuma speciālists uzskata, ka ar izgāztuvēm noteikti jācīnās, bet viss sākas ģimenē, kad bērnam māca, ka atkritumi jāizmet noteiktā vietā. Arī skolotājiem jāturpina vecāku iesāktais darbs un jārūpējas par skolēnu uzvedības normām. Pilsētniekiem nav jābūt vienaldzīgiem, jo tas, kā mēs uzvedamies pilsētā, liecina, vai mēs mīlam savu pilsētu un cienām citu cilvēku darbu.
