Neskatoties uz to, ka daudzi mūsu līdzpilsoņi labākas dzīves meklējumos turpina doties uz ārzemēm, daudzi no tiem, kuri noteiktu laiku ir nodzīvojuši svešumā, atgriežas dzimtenē.
Ar psiholoģes Jeļenas Podmišaninas palīdzību portāls Gorod.lv nolēma noskaidrot, kāds ir tā iemesls.
„Protams, aiz katras situācijas atrodas savs liktenis un tas, ko es esmu novērojusi, ir individuāli gadījumi. Tendenci, ka cilvēki masveidā atgriežas, es neesmu pamanījusi, jo neesmu ar šo problēmu nodarbojusies, bet varu teikt, ka daudz kas ir atkarīgs no ģimenes vērtībām, kuras piemīt cilvēkam, un no tā, uz ko viņš tiecas.
Es domāju, ka katrs cilvēks, tiecoties pēc labas peļņas vai izglītības, vispirms meklē iekšējo harmoniju, pārliecību, laimi un prieku. Tā avots katram ir kaut kas savs – tas kopumā ir normāli. Ja cilvēks neatrod stabilitātes stāvokli citā valstī, viņš atgriežas. Kādam tas var būt saistīts ar izglītību, kāds, it īpaši tas attiecas uz jauniešiem, varēja padoties tieksmei un aizbraukt, bet pēc tam atgriezties dzimtenē, lai atjaunotu emocionālo saiti. Savukārt vēl kāds strādā ārzemēs, un veiksmīgi sevi realizē, bet ir pārliecināts, ka dzimtene ir tas pavards un aizmugure, kura viņam ir nepieciešama, un agri vai vēlu viņš atgriezīsies.
Principā uz šodienu daudz kas ir mainījies – kopumā tā ir dabiska kustība, kurai mēs droši vien esam pakļauti mazākā mērā, bet pārējā attīstītā pasaulē ir pieņemts, ka cilvēks maina pilsētas un valstis, un daudz ceļo. Acīmredzot tā katrs saņem noteiktu pieredzi.
Cilvēks ir radīts tā, ka viņš tiecas pēc mājām. Jautājums ir tikai apstāklī, kur viņš atrod šo cietoksni, pavardu un mīlestību. Domāju, ka cilvēki atgriežas tādēļ, ka tas ir saistīts ar māju sajūtu” – pastāstīja J. Podmišanina.
ja pirmo septiņu gadu laikā neatgriežas, tad tā jau principā ir sveša vieta uz kuru jābūt nezin kādai motivācijai atgriezties