Bez vecākiem palikušos Latvijas bērnus iztirgojot adopcijai uz ārzemēm. Ārzemnieki, lai varētu iegūt tiesības adoptēt latviešu bērnu, esot gatavi maksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro, un audžuģimenes ir beztiesiskas, raksta laikraksts „Diena”.
Savukārt Labklājības ministrija izskanējušās ziņas kategoriski noraida, saucot šos apgalvojumus par "klaji necienīgiem pret audžuģimenēm un iestādēm kopumā, kuras rūpējas par bez vecāku gādības palikušiem bērniem un viņu iespējām augt ģimenē".
„Tu mums izmaksāji 30 tūkstošus dolāru (41 550 eiro) un tagad saki, ka negribi tikt adoptēta? Tu esi nepateicīga un mantkārīga!” - šādus vārdus bārenei no Latvijas esot izkliegusi kādas amerikāņu viesģimenes mamma, kad meitene pie viņiem ar aģentūras starpniecību ciemojās vasaras brīvlaikā. To tālruņa klausulē dzirdējusi audžumamma Māra Juškeviča, kurai bērns tobrīd zvanījis uz Latviju un raudājis.
Savu cenu uzzinājusi vēl viena Juškevičas audžumeita, kuru sev bija nolūkojis apmēram 60 gadu vecu itāliešu senioru pāris. Tiesas sēdē, kur bija paredzēts izlemt 13 gadu vecās meitenes likteni, viņa paziņojusi, ka nevēlas tikt adoptēta. Abus itāliešus tas saniknojis un viņi turpat tiesas zālē Viesītes novada bāriņtiesas pārstāvēm uzdeva jautājumu: „Bet par ko tad mēs jums samaksājām tūkstoš eiro,” raksta „Diena”.
Itālieši pēc „neveiksmīgās” tiesas sēdes meitenei esot atņēmuši visas dāvanas, ko bija pasnieguši, kamēr viņa ar bāriņtiesas rīkojumu saiknes izveides nolūkā divas nedēļas mitinājusies itāliešu īrētā dzīvoklī Rīgā. Juškevičas audzinātā meitene pie itāliešiem neesot vēlējusies palikt, jo viņi „visu laiku dzēruši vīnu un skaļi strīdējušies”.
Vēl kāda audžumāte, kas vēlējusies palikt anonīma, pastāstījusi, ka par vienu no viņas aprūpētajiem bērniem, ko Labklājības ministrija vēlāk nodevusi adopcijā uz Itāliju, „atbildīgajiem Latvijā” samaksāti pieci tūkstoši eiro. Šo faktu bērnam atklājusi viņa jaunā itāliešu mamma.
Audžuģimenes savos pieredzes stāstos ar presi labprāt daloties, taču atzīstot, ka baidās tikt „izskaitļotas” no varas iestāžu puses. „Tiem, kas pārāk daudz runājuši un cēluši trauksmi par Latvijas bērnu tirgošanu uz ārzemēm, atņemts gan audžuģimenes statuss, gan bērni - no ģimeniskas vides viņi ievietoti atpakaļ bērnunamā, un gadījumu nav maz. Tādi ir Labklājības ministrijas ieroči, kas audžuģimenes un no tām izrautos bērnus emocionāli sagrauj,” atklājusi kāda stāsta audžumamma, kura kopā ar vīru rūpējas par pieciem svešiem bērniem.
Labklājības ministrija audžuģimenes esot izveidojusi kā lielisku tramplīnu ārzemju adopcijai. Jo audžuģimenes ir pilnīgi beztiesiskas, lai aizstāvētu savu aprūpējamo, uzskata biedrības „Zvannieku mājas” valdes locekle Linda Baļčūne. Audžuģimeņu vidū pat izplatīta īpaša pamācība par rīcību un tiesībām gadījumos, kad pie viņu durvīm klauvē ministrijas aprobētas viesģimeņu un ārzemju adopciju aģentūras, kam līdzi mēdzot braukt arī ārsti, lai bērnus turpat izmeklētu, stāsta Baļčūne.
„Zvannieku māju” juriste norāda, ka šāda prakse ir pretrunā ar Civillikumu. Tas nosaka, ka pēc ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.
Ārzemju adopcijā nododot vietējo audžuģimeņu aprūpētus bērnus, Labklājības ministrija pārkāpjot likumu un starptautisku konvenciju. Puse bērnu, kas pērn adoptēti uz ārvalstīm, Latvijā bija dzīvojuši audžuģimenēs, kas vairumā gadījumu aprūpi gatavas nodrošināt līdz bērna pilngadībai. Taču audžuģimenēm nav tiesību iejaukties Labklājības ministrijas, bāriņtiesu un ārzemju adoptētāju darījumos, raksta „Diena”.
Labklājības ministrija: audžuģimenēm ir prioritāras tiesības adoptēt bērnu; adopcijas process ir bez maksas
Valsts bērna tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka viņas padotā tiek apmelota. "Mēs ar adopcijas lietām nenodarbojamies. Ja audžuģimenei šķiet, ka kaut kas nenotiek bērna interesēs, tai ir iespēja to pateikt bāriņtiesai vai informēt prokurori, kas konkrētās adopcijas lietu izskatīs," piebilda Rieksta-Riekstiņa.
LM noraida publiski izskanējušos apgalvojumus, ka audžuģimenes ir beztiesiskas. Jau sākotnēji ģimene vai persona par audžuģimeni kļūst, lai sniegtu bez vecāku gādības palikušam bērnam aprūpi uz laiku, kamēr bērns var atgriezties bioloģiskajā ģimenē, bērnam tiek iecelts aizbildnis vai bērns tiek adoptēts. "Tāpat uzsveram, ka tieši audžuģimenēm, kurās uzturas bērni, ir prioritāras tiesības adoptēt bērnu," raksta ministrija. Tādējādi, ja bērna un audžuģimenes starpā ir izveidojušās patiesas bērna un vecāku attiecības, Latvijas tiesiskais regulējums jau patlaban veicina to, lai tieši audžuģimene bērnu adoptē, tādējādi ļaujot viņam iegūt pastāvīgu ģimeni, kurā bērns jūtas droši, iegūstot gan emocionālo stabilitāti, gan juridisko statusu.
Ministrijā norāda, ka būtiski ir tas, ka audžuģimenē ievietota bērna aizbildņa pienākumus veic bāriņtiesa, kura pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. Tāpat Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Bāriņtiesu likumā, paredzot audžuģimenei tiesības pārsūdzēt tiesā bāriņtiesas lēmumus, kas skar audžuģimenē ievietotā bērna intereses un tiesības. "Tādējādi uzskatām, ka šis regulējums ļaus tiesai izlemt tos strīdīgos gadījumus, kad audžuģimenei nav pārliecība, ka bāriņtiesa ir rīkojusies bērna labākajās interesēs, pieļaujot bērna adopciju, tostarp uz ārvalstīm," pauž LM.
LM kategoriski noraida "Zvannieku mājas" priekšsēdētājas Lindas Baļčūnes apgalvojumus, ka "LM audžuģimenes izveidojusi kā lielisku tramplīnu ārzemju adopcijai, jo audžuģimenes ir pilnīgi beztiesiskas, lai aizstāvētu savu aprūpējamo". Kā norāda ministrijā, lai gan audžuģimenē bērnam maksimāli nodrošina ģimenisku vidi, tomēr audžuģimene ir ārpusģimenes aprūpes forma, nevis pastāvīga ģimene bērnam. Līdz ar to bērnam, kuram nav iespējams augt bioloģiskajā ģimenē un kurš atrodas ārpusģimenes aprūpē, nevar liegt iespēju iegūt pastāvīgu ģimeni - adoptētājus. Turklāt audžuģimenei ir prioritāras tiesības kļūt par bērna adoptētāju.
Tāpat LM uzsver, ka adopcijas process Latvijā ir bez maksas - neviena valsts vai pašvaldības iestāde negūst finansiālu labumu par bērna adopciju.
LM arī uzsvēra, ka adoptējamam bērnam adoptētājus meklē Latvijā. Diemžēl Latvijas adoptētāju ģimenes galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt vienu bērnu līdz trīs gadu vecumam, kurš vai nu ir pilnīgi vesels, vai ar nelielām veselības problēmām. Šobrīd LM rīcībā nav informācijas par Latvijas adoptētājiem, kuri vēlētos adoptēt bērnu, vecāku par 7 gadiem.
Ja bērnam nav izdevies atrast aizbildni vai adoptētājus Latvijā, bāriņtiesa vērtē bērna intereses un iespēju iegūt ģimeni ārvalstīs. LM norāda, ka bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un aprūpi ģimenē un bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots ārpusģimenes aprūpē, par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu. Vienlaikus bērna adopcija gan Latvijā, gan arī uz ārvalstīm pieļaujama, ja bērns (atbilstoši bērna vecuma, brieduma un sapratnes pakāpei) piekrīt adopcijai.
Turklāt, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, piekrišana adopcijai ir jānoformē rakstiski - to paredz Civillikums. Kopumā LM apkopotā informācija par adoptējamiem bērniem liecina, ka 391 bērns ir atteicies no adopcijas, tādējādi turpinot uzturēšanos ārpusģimenes aprūpē. Attiecīgi ārvalstu adoptētāji galvenokārt izsaka vēlmi adoptēt skolas vecuma bērnus, pusaudžus, brāļu/māsu grupas, kā arī bērnus ar ievērojamām veselības problēmām. Tādējādi uz ārvalstīm adoptē tos bērnus, kuriem nav iespējams nodrošināt pastāvīgu ģimeni Latvijā.
LM norāda, ka adopcija uzskatāma par notikušu, tiklīdz tiesa to apstiprina, tādējādi arī tiesa un prokuratūra, adopciju apstiprinot, pārliecinās par adopcijas procesa likumību. "Vienlaikus norādām, ka ikvienam ir tiesības vērsties Valsts policijā (VP), ja ir radušās aizdomas par prettiesisku rīcību pret bērniem. LM, galvenokārt pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas par prettiesiskām darbībām adopcijas procesā, ikreiz ir vērsusies VP ar lūgumu pārbaudīt plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju. Nevienā gadījumā VP nav pieņēmusi lēmumu sākt kriminālprocesu," raksta ministrija.
Tāpat ministrijā atgādina - ja bērnu nav iespējams adoptēt Latvijā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja šai valstij ir saistoša Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos vai ja Latvija ar attiecīgo valsti ir noslēgusi divpusēju līgumu, kas nosaka tiesisko sadarbību adopcijas jomā.
Atbilstoši konvencijai informāciju par bērnu sniedz ārvalstu adoptētājus pārstāvošai akreditētai iestādei, neminot identificējošu informāciju. Tikai tad, ja adoptētāji ir izteikuši vēlmi personīgi iepazīties ar bērnu, LM sniedz informāciju par bērna atrašanās vietu. ASV adopcijas aģentūru akreditāciju Latvijā izskata tikai tad, ja aģentūras akreditāciju ir devusi ASV vēstniecība Latvijā.
"LM nesadarbojas ar aģentūrām, kas organizē bērnu ciemošanos ārzemēs, un kategoriski noraidām informāciju par ziņu izpaušanu trešajām personām par adoptējamiem bērniem," skaidro LM.
2013.gada 31.decembrī Latvijā bija 589 audžuģimenes, no tām 525 audžuģimenēs bija ievietoti kopumā 1215 bērni, savukārt 64 audžuģimenes dažādu iemeslu dēļ nevarēja uzņemt bērnus.