Valsts radio un televīzijā priekšvēlēšanu laikā esot uzkrītoši aģitēts par vienu politisko spēku - "Vienotību", tāpēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas no šī viedokļa nevarot uzskatīt par īsti godīgām un taisnīgām, aģentūrai LETA savu viedokli pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").
"Priekšvēlēšanu aģitācija Latvijas valsts televīzijā un valsts radio tika veidota tā, lai reklamētu "Vienotību". No šī viedokļa nevar runāt par godīgām un taisnīgām vēlēšanām," izteicās Lembergs.
Pēc viņa domām, EP vēlēšanās iedzīvotāji balsojuši ne tik daudz par partijām, bet gan par atsevišķām personām šo sarakstu augšgalā. Ar to varot skaidrot arī citkārt Ventspilī tik populārās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) salīdzinoši zemākos rezultātus šajās EP vēlēšanās.
ZZS Ventspilī saņēmusi 17,03% vēlētāju balsu, paliekot gan aiz "Vienotības" (37,43%), gan nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (18,75%). "ZZS sarakstā nebija neviena ventspilnieka, īsti pat neviena kurzemnieka. Tie ir ventspilniekiem sveši cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ne ar Ventspili, ne ar Kurzemi," norādīja Lembergs.
"Mūsu partija "Latvijai un Ventspilij" turklāt vispār nepiedalījās priekšvēlēšanu kampaņā. Ja mēs būtu piedalījušies, tad rezultāti būtu citādi," piebilda Lembergs.
Arī Ventspilī, līdzīgi kā citur Latvijā, EP vēlēšanās bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte - piedalījās tikai 25,98% balsstiesīgo Ventspils iedzīvotāju.
Pēc Lemberga domām, iedzīvotāji šīm vēlēšanām nav piešķīruši tik lielu nozīmi, uzskatot, ka EP deputātu darbs norit tālu prom no Latvijas, un vietējiem iedzīvotājiem īsti nav informācijas par to, ko mūsu pārstāvji EP dara. Zemo aktivitāti ietekmējusi arī vēlētāju piesaiste konkrētam vēlēšanu iecirknim pēc deklarētās dzīvesvietas, uzskata Lembergs.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka EP vēlēšanās Latvijā par "Vienotību" nobalsojuši 46,19% vēlētāju, par VL-TB/LNNK - 14,25%, par "Saskaņu" - 13,04%, par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 8,26%, par Latvijas Krievu savienību (LKS) - 6,38%.
Savukārt par eiroparlamentārieša Aleksandra Mirska pārstāvēto "Alternative" nobalsojuši 3,73% pilsoņu, "Latvijas Reģionu apvienību" atbalstījuši 2,49%, partiju "Latvijas attīstībai" - 2,12%, bet par Latvijas Sociālistisko partiju nobalsojuši 1,54% vēlētāju.
Līdz ar to "Vienotība" ieguvusi četrus mandātus no astoņiem, savukārt pa vienam mandātam ticis četriem politiskajiem spēkiem - VL-TB/LNNK, partijai "Saskaņa", ZZS un Tatjanas Ždanokas Latvijas Krievu savienībai.
"Vienotību" EP pārstāvēs Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Artis Pabriks un Krišjānis Kariņš, "Saskaņu" - Andrejs Mamikins, ZZS - Grigule, bet LKS - Tatjana Ždanoka.
EP vēlēšanās Latvijā piedalījās tikai 30% vēlētāju.