Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar daudzpusīgu stratēģiju, kuras mērķis ir nostiprināt energoapgādes drošību.
Tajā vislielākā uzmanība pievērsta ārējo enerģijas piegādātāju dažādošanai, enerģētikas infrastruktūras modernizācijai, Eiropas Savienības (ES) iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanai un enerģijas taupīšanai. Īpaši aktuāli tas ir laikā, kad nav skaidrības par to, kā nākotnē tiks organizētas energoresursu piegādes no Krievijas.
Pirmo reizi jautājums par Eiropas Savienības energodrošību pastiprinātas uzmanības centrā nonāca 2009. gadā, kad Ukrainas un Krievijas domstarpību dēļ tika pārtraukta dabasgāzes piegāde Eiropas patērētājiem. Piecus gadus vēlāk, sekojot notikumu attīstībai Ukrainā, Eiropas Savienībā ir palielinājušās bažas par nepārtrauktu enerģijas plūsmu un stabilu enerģijas cenu nodrošināšanu nākotnē. Kā paziņojis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, pēc 2009. gada krīzes ES ir daudz paveikusi, lai palielinātu energoapgādes drošību, tomēr tā joprojām nav pilnībā aizsargāta.
Tieši tāpēc Eiropas Komisija ir publiskojusi daudzpusīgu, jaunu Eiropas energoapgādes drošības stratēģiju. Tajā vislielākā uzmanība pievērsta ārējo enerģijas piegādātāju dažādošanai, enerģētikas infrastruktūras modernizācijai, ES iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanai un enerģijas taupīšanai. Stratēģijā arīdzan uzsvērta nepieciešamība saskaņot dalībvalstu enerģētikas politikas lēmumus un tas, ka ir svarīgi paust vienotu nostāju sarunās ar ārējiem partneriem.
Kā paziņojis Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Ginters Etingers, cita starpā dalībvalstīm jāizrāda solidaritāte arī ar visneaizsargātākajām valstīm:
„Eiropa ir lielākā energoresursu importētāja. Mūsu importa atkarība ir ļoti redzama problēma, un mums ir jādiversificē piegāžu tirgus. Mēs vēlamies ciešas un stabilas partnerattiecības ar lielajiem piegādātājiem, taču mēs nedrīkstam kļūt par politiskas un komerciālas šantāžas upuriem. Lai to nodrošinātu, ES un tās dalībvalstīm ir vēl daudz jāizdara. Mums kopīgi jānostiprina solidaritāte ar visneaizsargātākajām dalībvalstīm. Mums arī jāpabeidz iekšējā tirgus izveide, jāuzlabo infrastruktūra, jāpalielina energoefektivitāte un labāk jāizmanto pašu energoresursi. Turklāt ES ir jāpaātrina ārējo enerģijas piegādātāju dažādošana, jo īpaši gāzes piegādes jomā. Lai īstenotu iepriekš minēto, ir jārīkojas."
Lai sasniegtu ierosinātos mērķus, Eiropas Komisija ierosinājusi veikt visaptverošus riska novērtējumus, lai nākamajā ziemā tiktu nodrošināta nepārtraukta energoapgādi. Pārbaužu laikā būtu jānoskaidro, kā dalībvalstu energosistēma spētu tikt galā ar energoapgādes drošības riskiem.
Tāpat ierosināts pabeigt iekšējā enerģijas tirgus izveidi un izveidot iztrūkstošos infrastruktūras savienojumus, kas ļaus ES teritorijā jebkurā laikā un virzienā pārvirzīt enerģijas plūsmas. Komisija ir apzinājusi 33 infrastruktūras projektus, kam ir ārkārtīgi liela nozīme ES energoapgādes drošībā.
Eiropas Komisija arī atkārtoti aicinājusi dažādot piegādātājvalstis un piegādes maršrutus, jo pašlaik gandrīz 40% no ES gāzes resursiem tiek importēti no Krievijas, kurai seko Norvēģija un vairākas Ziemeļāfrikas valstis, taču nākotnē plānots veidot attiecības ar jaunām partnervalstīm, piemēram, Kaspijas jūras baseina reģionā. Jaunā energoapgādes drošības stratēģija arī paredz nostiprināt ārkārtas situāciju un solidaritātes mehānismus, kā arī aizsargāt kritisko infrastruktūru. Liela loma pievērsta arī vietējās enerģijas ražošanas apjomu palielināšanai. Tas ietver plašāku atjaunojamo energoresursu izmantojumu un fosilā kurināmā ilgspējīgu ražošanu, energotehnoloģiju attīstīšanu, kā arī energoefektivitātes uzlabošanu. Tā kā ēku energopatēriņš veido 40 % no kopējā energopatēriņa un tās patērē vienu trešo daļu no izmantotajiem dabasgāzes resursiem, šis ir ļoti nozīmīgs sektors.
Sagaidāms, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi plašāki tiks apspriesti Eiropadomes sanāksmē 26. un 27. jūnijā.