Lielākā daļa Vācijas sabiedrības neatbalsta lielāku NATO militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, uzskatot to par nevajadzīgu Krievijas provocēšanu, secināts respektabla vācu ārpolitikas izdevuma pasūtītā sabiedrības viedokļa aptaujā.
75% vāciešu neatbalsta lielāku NATO militāru formējumu izvietošanu Baltijas valstīs vai Polijā. Tā apliecina prominentās vācu socioloģijas kompānijai Forsa pētījums, ko pasūtījis Vācijas ārpolitikas institūta žurnāls International Politik.
Intervijā Latvijas Televīzijai International Politik galvenā redaktore Zilke Tempela atzīst, ka šī socioloģija ir šokējoša, tomēr tā jāskata zināmā kontekstā. «Valstīm, kurām ir ilgāka attiecību pieredze ar Krieviju jeb precīzāk Padomju Savienību – Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai – un, kas ir apdraudētas Ukrainas krīzes dēļ, vispārējais viedoklis ir tāds, ka izvietojot vairāk bruņotos spēkus, drošība paaugstinās. Tikmēr Vācijā vispārējais viedoklis ir tāds, ka šajos apstākļos lielāku spēku izvietošana varētu tikai eskalēt situāciju. Tādēļ, lai gan šīs aptaujas rezultāti ir vismaz pārsteidzoši, ja ne šokējoši, tomēr tam ir attiecīgs konteksts. Tas nenozīmē, ka sabiedrība kopumā vēlas kādai nācijai liegt drošību, bet gan Vācijas kontekstā – neeskalēt situāciju,» skaidro Zilke Tempela.
Vācieši nevēlas provocēt Krieviju gan pragmatisku apsvērumu dēļ, gan pārspīlētās pacifisma politikas dēļ, tomēr Putinu viņi tādēļ neuzlūko kā uzticamu sadarbības partneri. «Neaizmirstiet, ka vairums vāciešu ar bažām uzlūko Putinu. Viņi neuzskata Putinu par uzticamu. Un šīs divas lietas ir jānošķir: pastāv vispārējs uzskats, ka ar Krieviju ir jāprot sadzīvot, jo tā paliek mūsu kaimiņš. Tā ir ģeogrāfija, kas mūs piespiež strādāt ar Krieviju. Bet otrs, ka jānodala valdošais sabiedrības uzskats, kas nevēlas eskalēt situāciju. To raksturo uzskats, ka labas attiecības, diplomātija un varbūt pat kompromisi, iespējams, dos vairāk, nekā situācijas eskalācija un vēlme parādīt Putinam skaidri, kur ir robeža un sarkanās līnija. Un tas ir vēstures zemteksts, kur varētu būt saistība ar vainu, bet kas vairāk ir runa par labāko rietumu integrāciju. Neaizmirstiet, ka rietumu integrācija, pilna rietumu integrācija notika tikai pēc Otrā pasaules kara,» skaidro International Politik galvenā redaktore.
Vācijas sabiedrības viedokli nevar vienādot ar izšķirīgām politiskajām izvēlēm, norāda politologs Juris Rozenvalds. Nav jāšaubās, ka patiesi izšķirošā mirklī Baltijas valstis atbalstu saņemtu. «Es domāju, ka mēs varam droši rēķināties ar atbalstu. Domājot par Vāciju, jāatceras, ka tie ir sabiedrības noskaņojumi. Ja runājam par eliti vai kancleri, tad pozīcija ir pietiekami skaidra un viennozīmīga. Ja kaut kas notiek ar Baltijas valstīm, tas nozīmē NATO beigas,» norāda Latvijas Universitātes profesors.
Oficiāli Varšava jau aprīlī aicināja Vašingtonu izvietot Polijā desmit tūkstošus ASV karavīru. Par patstāvīgu NATO spēku kontingentu arvien skaļāk runā arī Baltijas valstu galvaspilsētas. Tūdaļ atskanēja iebildums no Krievijas, atgādinot, ka NATO spēku izvietošanu šajā reģionā nepieļauj 1997.gada NATO un Krievijas līgums. Starptautisko tiesību eksperts tādus apgalvojumus kategoriski noliedz.
«Ir tiešām NATO solījums neizvietot kodolieročus jaunajās NATO dalībvalstīs. Jautājums par bāzēm tur vispār nav skarts. Pat ja mēs aplūkojam – tā pat nav starptautiska vienošanās. Tā ir politisks dokuments. Līdzīgi, ja smilšu kastītē puisītis apsolītu meitenītei – draudzēsimies. Neviens neuzskata, ka tas ir juridiski saistošs,» skaidro starptautiskais tiesību eksperts, Latvijas Universitātes pasniedzējs Māris Lejnieks.
Vācijas sabiedrības viedokļu aptauja parādījusi vēl kādu problēmu – Rietumi nav bijuši gatavi Krievijas propagandai. Savukārt Baltijas valstis vēl arvien ir maz zināms kaimiņš pat sev nozīmīgākajām Eiropas valstīm, norāda Latvijas Televīzija.