Jā ziņots, jūnija beigās Saeimas deputāti galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes preambulu.
Tajā tiek noteikts, ka Latvija izveidota, lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu un nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un labklājību.
Preambulas pieņemšanu atbalstīja koalīcijas deputāti, savukārt pret bija opozīcijā esošie deputāti, kuri uzskata, ka Satversmes preambula nav nepieciešama, jo tajā jēdziens „Latvijas tauta” faktiski tiek sašaurināts līdz jēdzienam „latviešu nācija”.
Saeimas deputāts no Latgales Juris Viļums uzskata, ka minētā Satversmes preambula neko īpaši nemainīs.
„Drīzāk, tā cenšas precizēt informāciju, nevis ieviest ko jaunu”, portālam Gorod.lv paziņoja Saeimas deputāts.
Viņa kolēģis deputāts Gunārs Igaunis izteica rosinājumu preambulā noteikt, ka Latvija ir izveidota, lai garantētu abas vēsturiski izveidojušās literārās latviešu valodas tradīcijas jeb arī latgaliešu valodas pastāvēšanu. Vēlāk šis ierosinājums tika atsaukts. J.Viļums paskaidroja, ka tas bija saistīts ar to, ka latgalieši ir latviešu nācijas daļa un latgaliešu rakstu valoda ir latviešu valodas paveids, kuru aizsardzību paredz Valsts valodas likums, līdz ar to šo jēdzienu nav nepieciešams atsevišķi iekļaut Satversmes ievadā.
„Manuprāt, latgalieši ir tie paši latvieši, kuri dzīvo vienā valstī un kuriem ir vienādas iespējas. Vēsturnieku un lingvistu strīds par to, kura no valodām radās agrāk, turpināsies vēl ilgi, un katra no pusēm centīsies pierādīt savu viedokli.
Kā deputāts un likumdošanas varas pārstāvis paskaidroju, ka Latvijā pastāv viena valsts valoda – latviešu valoda, kas nekādā ziņā nenozīmē, ka latgaliešu valodai nav nekādu tiesību. Nav noslēpums, ka abas valodas ir daudz vecākas par mūsu valsti”, paskaidroja J.Viļums.
Jāpiebilst, ka preambulā iekļautā frāze par to, ka „ikvienam jārūpējas par sevi”, pēc opozīcijas domām, ir koalīcijas vairākuma mēģinājums tikt vaļā no atbildības par to, ka trešdaļa valsts iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, un valsts nav spējīga nodrošināt pienācīgu sociālo garantiju līmeni.