Lai arī Latgalē ir saglabājušās vietas, kur ielu nosaukumi joprojām rakstīti latviešu un krievu, jo tajās ielu nosaukumu plāksnītes saglabājušās vēl no padomju laikiem, Valsts valodas centrā(VVC) vairāk nekā 20 gadu laikā likuma pārkāpumu nav pamanījuši, svētdien vakarā vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Ukrainas iedzīvotāju vidū nav vienprātības par valsts parlamenta pieņemto un prezidenta parakstīto likumu, kas ļauj piešķirt reģionālās valodas statusu krievu un citām mazākumtautību valodām, liecina jaunākās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti.
Harkovas pilsētas padomes sesija 2012.gada 20.augustā atzina krievu valodu par reģionālu valodu Harkovā. Minēto informāciju paziņoja Harkovas pilsētas padomē, ziņo IA „REX”.
Odesā krievu valodai tika piešķirts reģionālās valodas statuss. „Ukrainskije novosti” ziņo, ka šādu lēmumu ārkārtas sesijā pieņēma Pilsētas padome.
Iespējams, Latvijas lielākie krievu valodā iznākošie laikraksti varētu nonākt Krievijas miljardiera Andreja Molčanova rokās, pirmdien vēstīja "Latvijas Neatkarīgā televīzijas" (LNT) Ziņas. Paši avīžu izdevēji gan šo darījumu nekomentē.
Ukrainas galvaspilsētas Kijevas centrā izcēlušās sadursmes starp miliciju un opozīcijas atbalstītājiem, kas protestē pret otrdien pieņemto valodas likumu, kurš cita starpā nosaka mazākumtautības valodas statusu krievu valodai, vēsta ārvalstu mediji.
Pirms dažām dienām gandrīz visi Latvijas elektroniskie masu saziņas līdzekļi saņēma biedrības «Latgolys Saeima» atklāto vēstuli, kas tika adresēta vairākiem valsts vīriem – premjeram Valdim Dombrovskim, Kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājam Aināram Dimantam.
Saeima ceturtdienas pēc garām debatēm otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas darba sludinājumā aizliedz norādīt nepieciešamību pēc konkrētas svešvalodas prasmes, izņemot gadījumus, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Maija beigās valdībai būs jālemj vai piešķirt 4,7 miljonus latu primārajiem sabiedrības integrācijas darbiem, informē TV3 raidījums Nekā Personīga.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (SC) ticies ar "Dzimtās valodas" līderi Vladimiru Lindermanu un pārrunājis dažādus, tostarp arī ar krievu valodas lietošanu saistītus, jautājumus, informēja Rēzeknes mērs.
Bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (SC) nolēmis sekot biedrības biedrības Dzimtā valoda pārstāvja Jegvēņija Osipova piemēram un pasūtījis plāksnīti ar ielas nosaukumu latviešu un krievu valodā, ko plāno piestiprināt pie savas privātmājas Liepājā, aģentūrai LETA apstiprināja Kravcovs.
Latviešiem jābūt prasīgākiem par valodas lietojumu ikdienā, piemēram, ieejot veikalā, ja pārdevējs runā krievu valodā, jāaicina viņu runāt latviešu valodā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
18.februārī gaidāmajā referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai plāno piedalīties 62,7% Latvijas pilsoņu, un nepilni 28% no viņiem domā balsot par, savukārt 62,4% balsos pret, liecina "Latvijas faktu" janvārī veiktā aptauja.
Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē vienprātīgi noraidīja biedrības "Dzimtā valoda" ierosinātos grozījumus Satversmē, kas noteiktu krievu valodai oficiālo statusu. Pirms balsojuma "Saskaņas centra" frakcija atstāja zāli.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piedalīsies nākamgad gaidāmajā referendumā un balsos pret otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Visi bijušie Valsts prezidenti, atšķirībā no pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa, plāno piedalīties referendumā par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un aicina to darīt arī citus vēlētājus, liecina laikraksta "Diena" aptauja.
Saeimas Mandātu un ētikas iesniegumu komisija apņēmusies vērsties pie Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), lai noskaidrotu, kuri Saeimas deputāti parakstījušies par grozījumiem Satversmē, kas piešķirtu krievu valodai valsts valodas statusu. CVK pagaidām ir atturīga komentāros, vai šo lūgumu varēs izpildīt.
Valsts prezidents Andris Bērziņš nepiedalīsies referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu. To Valsts pirmā amatpersona atzīst intervijā laikrakstam "Neatkarīgā".
Parakstu vākšanas, lai ierosinātu referendumu par likumu un Satversmes grozījumiem pēc būtības ir uzskatāmas par politisko aģitāciju un to rīkotājiem būtu jāliek atklāt finansējuma avotus, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (ZRP).
Četru nedēļu laikā, no 1.novembra līdz 29.novembrim, par ierosinājumu Satversmē noteikt krievu valodai oficiālo statusu parakstījušies 130 678 vēlētāji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.