Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts…

„Kad uzpūta vējš, gaisā pacēlās bijušā ciema pelni…,” tā atklāto vēstures mācību stundu iesāka Audriņu pamatskolas skolotāja Silvija Stramkale, stāstot par traģiskajiem notikumiem, kad, atriebjoties par izbēgušo sarkanarmiešu slēpšanu, 1942.gada janvārī nacisti nodedzināja Audriņu ciemu, Ančupānu kalnos nonāvēja vairāk nekā 200 tā iedzīvotājus un publiski pie Rēzeknes cietuma sienas nošāva 30 Audriņu vīriešus.

Kopš tā laika ir pagājuši 70 gadi, bet, kā vēsta nosaukums izstādei, kas veltīta Audriņu traģēdijas piemiņai Nekas nav aizmirsts, neviens nav aizmirsts….

Trešdien, 4.janvārī, lai pieminētu bojāgājušos, uz atceres pasākumiem bija ieradušies vairāki simti cilvēku, to vidū arī bojāgājušo tuvinieki, vietējie ciema iedzīvotāji, Rēzeknes novada skolēni un skolotāji, Čehijas vēstniecības Latvijā pārstāvji, viesi no Čehijas pilsētas Lidices, kuru ar Audriņiem saista līdzīga traģēdija, un citi.

„Lai nepieļautu vēstures atkārtošanos, mēs nedrīkstam aizmirst, kas ir karš un kādus traģiskus notikumus tas nes sev līdzi, ” noslēdzot mācību stundu teica skolotāja.

 


Написать комментарий