Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma trīs atsevišķos procesos sadalīt apjomīgo tā dēvēto 13.janvāra grautiņu lietu, kurā kopumā apsūdzēti 68 cilvēki. Šis tiesas lēmums izraisīja apsūdzēto neapmierinātību.
Lai gan ceturtdien tiesas sēdē daudzi advokāti un arī apsūdzētie iebilda pret lietas sadalīšanu, sakot, ka grautiņos apsūdzētie ir piedalījušies kopā un tāpēc arī viņi jātiesā kopā, tiesa nolēma tomēr lietu sadalīt.
Tiesa daļēji pievienojās prokuroru viedoklim, ka 68 apsūdzētos diez vai būs iespējams savākt kopā uz vienu tiesas sēdi, un tādēļ, iespējams, lietu nāktos atlikt. Tas savukārt kavētu lietas iztiesāšanu saprātīgos termiņos.
Ceturtdien uz sēdi neattaisnoti nebija ieradušies trīs apsūdzēties. Tiesa norādīja, ka tās personas, kas atkārtoti nebija ieradušās uz tiesas sēdi, nepaskaidrojot iemeslus, tiks atvestas piespiedu kārtā. Taču joprojām ir neskaidrs jautājums par vienu apsūdzēto, kurš pēc tiesas saņemtām, bet vēl nepārbaudītām ziņām atrodas apcietinājumā Brazīlijā.
Tiesa procesu sadalījusi pēc apsūdzēto skaita aptuveni vienādās daļās – pirmajā lietā tiesās 23 apsūdzētos, otrajā – 25, bet trešajā – 20 grautiņu dalībniekus. Pēc tiesas lēmuma gan daži procesa dalībnieki norādīja, ka lieta nav sadalīta, piemēram, pēc epizodēm.
Advokāts Jānis Mucenieks, piemēram, norādīja, ka tiesa procesu dalījusi mehāniski pēc apsūdzēto saraksta. Advokātu uzskata, ka šāds tiesas lēmums nav pareizs un tas traucēs objektīvi iztiesāt lietas. Arī apsūdzētie pēc šī tiesas lēmuma skaļi pauda savu neapmierinātību, tiesu saucot par uzpirktu, bet kāds procesa dalībnieks pat vainoja premjeru Valdi Dombrovski (V), sakot, ka tiesnese pirms lēmuma ar viņu sazvanījusies.
Šis tiesas lēmums par lietas sadalīšanu nav atsevišķi pārsūdzams, to varēs pārsūdzēt vien kopā ar spriedumu.
Jau zināms, ka pirmo izdalīto tiesas procesu sāks izskatīt 6.februārī.
Jau ziņots, ka iepriekš prokurors vēlējās lietu sadalīt divās daļās. Par kritēriju, pēc kura sadalīt lietu, prokurors ierosināja noteikt to, ka daļa apsūdzēto savu vainu pirmstiesas izmeklēšanas laikā bija atzinuši pilnībā, kā arī bija pieteikuši lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Krimināllietā visas personas sauktas pie kriminālatbildības par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, un kuras saistītas ar sekām. Sods par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem.
2009.gada 13.janvārī pēc sankcionēta mītiņa izvērtās neplānotas protesta akcijas, cilvēki mēģināja ielauzties Saeimas ēkā un protesti pusstundas laikā pārauga grautiņos. Vairāki cilvēki tika ievainoti, vairākiem izvirzīja apsūdzību par dalību masu nekārtībās.