Šī gada 25.janvārī Latgales reģiona pārstāvji tikās ar Finanšu ministru Andri Vilku, lai iepazīstinātu ar kritisko sociāli-ekonomisko situāciju Latgales reģionā un pārrunātu iespējamos risinājumus, piedāvājot īstenot kompleksu pasākumu kopumu Latgales reģionā, kuri skar uzņēmējdarbības vidi, administratīvā sloga mazināšanu Latgales uzņēmējiem, likumdošanas izmaiņas attiecībā uz pašvaldībām un īpašu pieeju nodokļu politikai.
Latvijas Republikas Saeimas deputāte Inese Laizāne uzsvēra un Gunārs Igaunis atbalstīja, ka šis gads traģiski sācies Latgales reģionam – šokējošie tautas skaitīšanas rezultāti, sociālā spriedze un vairāk kā divi tūkstoši Latgales reģiona iedzīvotāju parakstītā vēstule par pieņemtajiem akcīzes nodokļa likuma grozījumiem. Šīs ir sekas līdz šim ilglaicīgi īstenotajai sociāli-ekonomiskajai politikai, kura bijusi neveiksmīga.
Latgales reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne iepazīstināja Finanšu ministru un Finanšu ministrijas vadošos ierēdņus ar esošo sociāli-ekonomisko situāciju Latgales reģionā.
Latgalē ir novājināts reālās ekonomikas sektors, kas pats par sevi nespēj ģenerēt investīcijas un radīt jaunas darba vietas, nav uzņēmējdarbības vides, kas ir priekšnosacījums jaunu uzņēmumu radīšanai un izaugsmei, no ārzemnieku puses tiek izpirktas zemes lielās platībās, valsts iestādes liek šķēršļus uzņēmējdarbības sekmīgai attīstībai (biežās kontroles, sodi, utt.).
Sociālie pabalsti ir sākuši konkurēt ar algām privātajā sektorā, kas ierobežo privātā sektora iespējas nodrošināties ar darbiniekiem, jo izdevīgāk ir saņemt sociālo pabalstu. Valsts ar saviem pakalpojumiem ir aizgājusi no reģiona, piemēram, Valsts zemes dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts kase, Latvijas Valsts ceļi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, krīzes periodā tika atlaisti valsts iestāžu darbinieki, kas nodrošināja pakalpojumu sniegšanu un pieejamību pašvaldībās. Valsts sociāli-ekonomiskā politika rada papildus slogu uz pašvaldību budžetu rēķina. Eiropas Savienības (ES) ārējā Austrumu pierobežas teritorija paliek tukša, kas rada nopietnus draudus Valsts un ES drošībai.
Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji kopā ar ģimenēm brauc prom no Latgales un tuvākajā laikā dzimušo bērnu skaits kritīsies vēl par 50%. Jāatzīmē, ka sociologs Juris Osis 2010.gadā, gatavojot Latgales „melno vīziju”, norādīja uz negatīvām sociāli-ekonomiskajām sekām, kuras īstenosies līdz 2020.gadam, ja kompleksi netiks risināti Latgales attīstības jautājumi. Diemžēl nākas secināt, ka „melnā vīzija” var īstenoties jau tuvāko 3 gadu laikā.
Tikšanās laikā tika diskutēts arī par Eiropas Savienības piešķirto finanšu līdzekļu izmantošanas efektivitāti un, ka līdz šim nav izveidots pamats valsts un reģionu ienākumu radīšanai. Šobrīd tā ir uz procesu orientēta, nekoordinēta nozaru pieeja, kas padziļina slikto ekonomisko situāciju Latgales reģionā. Ļoti reti sastopami kompleksi uz ilgtspējīgu ekonomisko attīstību vērsti ES Fondu attīstības projekti (labais piemērs Pilsētvides programma, kura sākotnēji tika realizēta Daugavpilī, Rēzeknē un Līvānos).
Pārsvarā tiek realizēti projekti publiskās infrastruktūras uzlabošanā un vairākkārtējās bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmās. Tomēr noris masveida iedzīvotāju izbraukšana no reģiona, jautājums, kam visi šie pasākumi?
Dramatiski ir samazinājies iedzīvotāju skaits, augsta mirstība, zema dzimstība. Reģions 20 gadu periodā zaudējis 88 tūkstošus iedzīvotāju, kas ir salīdzināms ar Latvijas otras lielākās pilsētas – Daugavpils iedzīvotāju skaitu šobrīd. Reģionā ir vislielākais bezdarbs Latvijā – vairāk kā 20%, atsevišķos novados bezdarba līmenis ir sasniedzis pat 26%.
Latgales reģions piedāvā steidzami risināt izveidojušos situāciju, ieviešot īpašu pilotprogrammu ar kompleksu pasākumu kopumu Latgalei, kā ES ārējās robežas reģionam līdz 2015.gadam. Pilotprogrammai sevī jāietver sekojoši pasākumi: investoru atbalsts, industriālo teritoriju sakārtošana, ārvalstu tiešo investīciju piesaiste, atbalsts esošo MVU (mazo vidējo uzņēmumu) modernizācijai un jaunu uzņēmumu radīšanai, subsidēto darba vietu kreditēšana esošajiem uzņēmumiem.
Nepieciešams veikt šādus pasākumus: valsts pārvaldes funkciju decentralizācija, izmaiņas zemes izmantošanas likumdošanā pašvaldībām, ļaut pašvaldībām dibināt uzņēmumus un veikt komercdarbību, sociālo pabalstu sistēmas izmaiņas.
Nodokļu politikas ietvaros, jāceļ neapliekamais minimums līdz 120 LVL privātajā sektorā, kā arī jāsamazina nodokļu slogs darbaspēkam.
Šobrīd steidzami jāuzsāk darbs pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes, kurā jāietver reģionālas un nacionālas programmas, īpašu vietu atvēlot Integrētai kompleksa Latgales programmai kā ES ārējās robežas reģiona attīstībai saskaņā ar Latgales stratēģiju 2030 un attīstības programmu 2010-2017 (uzņēmējdarbība, cilvēkresursi, infrastruktūra).
A. Vilks atzīmēja, ka runāt par atsevišķu nodokļu politiku teritorijām ir sarežģīti, bet pilnībā atbalstīja viedokli par darba spēka nodokļu samazināšanu un aktuāls ir jautājums par Latvijas kā valsts nostāju attiecībā uz reģionu attīstības līmeņa izlīdzināšanu. Jārada jaunas darba vietas un jāpiesaista investīcijas un šis jautājums ir aktuāls arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Viena investora piesaiste reģionam veido interesi arī citos investoros. Finanšu ministrs norādīja, ka bija gaidāms lielāks attīstības izrāviens saistībā ar Daugavpils un Rēzeknes pilsētu attīstību, kā arī atzina, ka būtu nepieciešama plaša mēroga visaptveroša programma Latgales reģionam, īpaši domājot par līdzekļu koncentrāciju. Ministrs nolēma Latgales reģiona problēmas pārrunāt ar premjerministru Valdi Dombrovski.
Māris Bozovičs atzīmēja, ka šī brīža situācija ir izveidojusies galvenokārt tādēļ, ka nozaru ministrijas nav spējušas problēmas skatīt reģionā kompleksi un nav spējušas efektīvi sadarboties kopā. Aigars Laizāns norādīja, ka nepieciešams risināt nodokļu diferenciāciju kā pilotprojektu Latgalē un biznesa inkubatoru programmu nedrīkst ieviest uz komercpamatiem.
Savukārt Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks uzsvēra, ka steidzami jāmazina sociālā spriedze reģionā, viens no risinājumiem – jāizveido rūpnieciskās, industriālās un loģistikas zonas, tādējādi radot jaunas darba vietas. Būtiski reģiona attīstībai ir sadarbība ar kaimiņvalstīm.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks vadošās iestādes vadītājs Aleksandrs Antonovs norādīja, ka šajā plānošanas periodā Eiropas Savienības finanšu resursi ir apstiprināti par 87% un nav iespējams naudu novirzīt īpašo Latgales problēmu risināšanai. Eiropas komisija decembrī nosūtīja vēstuli kurā norādīja, ka Latvija vairāk nevar grozīt programmēšanas dokumentus, jo tas jau šobrīd ir izdarīts 16 reizes.
Latgales reģiona delegācija bija pārstāvēta sekojošā sastāvā: 11. Saeimas deputāti ievēlēti no Latgales reģiona – Inese Laizāne, Gunārs Igaunis, Latgales plānošanas reģiona (LPR) attīstības padomes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes docents Aigars Laizāns, LPR administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne un Latgales reģiona attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs.