Pēdējos gados situācija ir uzlabojusies latviešu valodas prasmju līmenī, toties lielāka nestabilitāte vērojama attieksmē pret to un tās lietošanā. Vislielākās problēmas ar valodu ir pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) veiktais monitorings, vēsta „Latvijas Avīze”.
Aptauja rāda, ka 48% respondentu, kuru dzimtā ir krievu valoda, atzinuši savas latviešu valodas zināšanas par labām, kā viduvējas tās novērtējuši 27%. Valodas zināšanas uzlabojušās jaunatnes vidū. Taču tas neesot valdības pēdējā laikā īpaši loloto valodas kursu dēļ, jo vairākums atzīst, ka valodas apguvi līdz šim galvenokārt sekmējusi tieši administratīvā sistēma, norāda laikraksts.
LVA ir pārliecināti: masveida bezmaksas latviešu valodas apguves kursu laiks ir pagājis. "Latviešu valodas apguvēji nav vienveidīga masa, kas nupat sāk apgūt valodas pamatus. Cilvēku vajadzības ir daudzveidīgas, valodas apguves mērķi dažādi, tāpēc jāveido jauna sistēma latviešu valodas apguvei pieaugušajiem," laikrakstam paudusi LVA direktora vietniece Dace Dalbiņa.
Reālā divvalodība pēdējos gados ir augusi, secina „Latvijas Avīze”. Pozitīvā līkne latviešu valodas lietojumā visvairāk bija redzama 2007. un 2008. gadā. Tagad novērojams „zināms plato”, Spilgts divvalodības piemērs ir situācija pakalpojumu sfērā un privātajā uzņēmējdarbībā, kur tikai mazāk nekā puse aptaujāto atzīst, ka atbild latviski uz šajā valodā uzdotu jautājumu.
LVA direktors Jānis Valdmanis uzskata, ka valsts valodas prestižu grauj arī publisko personu saziņa ar medijiem krievu valodā, vēsta laikraksts.