Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18.aprīļa plkst. 6:30 līdz 19.aprīļa plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 103 izsaukumu. Kopumā dzēsti 81 ugunsgrēki, no tiem 60 kūlas ugunsgrēki, veikti 11 glābšanas darbi, bija arī 11 maldinoši izsaukumi. Ugunsgrēkos cietis viens cilvēks.
Vakar, plkst. 11:26, VUGD saņēma informāciju, ka Jūrmalā, Ceriņu ielā, dzīvojamajā mājā ir izcēlies ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka četrstāvu dzīvojamās mājas ceturtajā stāvā dzīvoklī ir aizdegusies eļļa uz pannas. Ugunsgrēkā cieta 34 gadus veca sieviete, kura ar rokas apdegumiem tika nodota mediķiem. No dzīvokļa tika evakuēti arī trīs bērni.
Aizvadītajā diennaktī reģistrēti 60 kūlas ugunsgrēki. Lielākie pērnā gada zāles dedzināšanas gadījumi konstatēti:
Daugavpils novada Lauceses pagastā – 15 hektāri;
Daugavpils novada Medumu pagastā – 7 hektāri;
Daugavpils novada Kalkūnes pagastā – 5 hektāri;
Daugavpils novada Kalupes pagastā – 5 hektāri;
Rēzeknes novada Griškānu pagastā – 5 hektāri;
Rēzeknes novada Maltas pagastā – 8,5 hektāri;
Šogad kopumā jau reģistrēti 1245 kūlas ugunsgrēki. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Rīgā un Rīgas reģionā – 324, Zemgalē – 309, Latgalē – 292 un Vidzemē – 171. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Kurzemē - 149.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.