Ziņas par Rīgas domes ieceri tirgot fasētu krāna ūdeni lika minēt, vai pašvaldība neiedomāsies līdzīgi pārdot arī citus pakalpojumus. Vai īpašumus. Piemēram, jau legāli "safasēt" un pārdot pašvaldības ēkas un dzīvokļus.
Taču Amerika un Ušakova biznesa domāšana izrādījusies daudz vērienīgāka. Trešdien Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja grozījumus Rīgas vēsturiskā centra plānojumā, kuru rezultātā radikāli mainītos apbūves iespējas Rīgā.
Tagad grozījumi tiks virzīti skatīšanai domē. Ja dome tos pieņems, tie vairs nebūtu daži miljoni, ko pašvaldības biznesa komandas bosi cer izspiest no ūdens krāna. Pilsētas attīstības komitejas izstrādātajos grozījumos (par tiem plašāk - rakstā portālā ir.lv) paredzētā "Daugavas kreisā krasta attīstība" un citas izmaiņas vēsturiskā centra plānojumā (kopumā esot saņemti 150 priekšlikumi) būtu iespēja smelt ļoti biezu krējumu.
Ūdens, visur ūdens
Ironiski, ka arī galvenās izmaiņas Rīgas centra attīstības plānā saistītas ar ūdeni. Plānojumā tiktu iestrādāta Daugavas kreisā krasta apbūve un "sakārtoti" ūdeņu teritorijas un krastmalu izmantošanas noteikumi, tajā skaitā - tiktu atļauta ūdens apbūve. Zunda kanālā, pēc tam arī citur varētu būvēt ēkas uz pāļiem un stumdīt peldošus namus.
Tiesa, šī it kā jaunā ideja patiesībā ir desmit gadus sena. 2002.gadā Aināra Šlesera draugs, tomēr nesekmīgs uzņēmējs Viesturs Koziols sāka bīdīt plānus apbūvēt Ķīpsalu aiz Vanšu tilta. Rīgas brīvostas pārvalde, kurai pieder zeme, noslēdza līgumu par 5,5 hektāru iznomāšanu uz 30 gadiem ar kādu firmu Euroline, kura piederēja firmām, kurās tiešāk un pastarpinātāk bija pārstāvēts Koziols. Plāni bija vērienīgi - darījumu centrs, dzīvojamās mājas, veikali, jahtklubs, un gandrīz viss tiktu būvēts uz pāļiem Daugavā. Par "Zunda centru" dēvētā projekta izmaksas Koziols pats lēsa ap 60 miljoniem ASV dolāru, trīsreiz lielākas, nekā turpat netālu uzbūvētajam "Saules akmenim".
No tolaik plānotā līdz šim sanācis tikai Daugavas padziļināšanā sapūsts smilšu kalns. Smilšu piļu līmenī palikuši arī citi trekno gadu seklo politbiznesa ūdeņu projekti - "spēļu elle" Zaķusalā vairāk nekā 7 hektāru platībā, milzīgais biroju, viesnīcu, dzīvokļu, tirdzniecības un izklaides ēku komplekss Andrejsalā un Eksportostas rajonā, kurā bija solīts ieguldīt 1 miljardu eiro.
Pa iespēju viļņiem
Desmit gados daudz kas ir mainījies. Toreizējais Domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs ierakstījis sevi Latvijas vēsturē kā pasaulē dārgākā tilta patronu un izbiris no publiskās politikas, bet Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams pat nonācis uz astoņiem gadiem cietumā, kur studējot Dieva vārdus. Ar Dieva vārdu uz lūpām Šlesers vispirms tapa varenāks par literāro Cepli, taču vairs nav pat Saeimā un nupat vai nu karo, vai nu draudzējas ar sešzobu mizgraužiem Jūrmalā. Toties viņa draugs un politbiznesa partneris Andris Ameriks no Rīgas brīvostas valdes locekļa tapis par Rīgas domes "Misteru divdesmit procenti".
Taču nākamgad atkal pašvaldību vēlēšanas, un Rīgas apsaimniekotāju brigāde acīmredzot jūt zemi degam zem kājām vai varbūt ūdeni smeļamies mutē. Līdz vēlēšanām rīdziniekiem jārēķinās, ka, no vienas puses, pilsētas saimnieki netaupīs viņu naudu, lai paliktu saimniekot arī turpmāk. Bet no otras - ka atgriezīs vaļā visus ātras naudas krānus un arī sadzīs pāļus nebaltai dienai, ja tomēr nepaliktu pie varas.
Fikcija par krāna ūdens tirgošanu tūkstoš kilometru rādiusā acīmredzot strauji beigsies, kad būs "apgūts" žūksnītis nodokļu maksātāju naudas. Toties Daugavas krastu un ūdeņu teritorijas pārdalīšana apbūvei laikam gan nodrošinātu ilgtermiņa dividendes un pārtikušas vecumdienas ne vienam vien no pašreizējiem pilsētas īpašumu pārvaldītājiem.
"Būtu stulbi neizmantot tādu iespēju" - Ušakova teikto par pelnīšanu ar ūdens pārdošanu var attiecināt arī uz iecerētajām izmaiņām pilsētas centra plānojumā. Jeb, kā jaunākajā glancētajā domes valdošās koalīcijas reklāmas izdevumā saka Ameriks: "Katru gadu mēs cenšamies izdomāt ko jaunu, interesantu."
Plūstošu smilšu pamati
Rīgas attīstības plāns pēc ilgām mokām tika pieņemts 2006.gadā un ir paredzēts laika posmam līdz pat 2018.gadam. Tas ir pilsētas attīstības pamatlikums, kura jēga ir noteikt, ko un kā šeit varēs un nevarēs būvēt un pārveidot. Ne gluži katru gadu, tomēr ir veiktas atsevišķu apbūves noteikumu izmaiņas. Taču pašlaik gatavotie masīvie grozījumi faktiski nozīmētu, ka tiktu uztaisīts jau pavisam cits attīstības plāns, nekā tikai pirms sešiem gadiem pieņemtais.
Viena no investīciju bremzēm Latvijā ir uzņēmējdarbības vides neprognozējamība. Un, kaut gan Latvija Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides novērtējumā Doing Business pērn pakāpās augšup un tika līdz 21.vietai, tieši būvatļauju izsniegšanā tā atrodas saraksta pašā lejasgalā - 117.vietā pasaulē. Rīgas attīstības plāna izmešana miskastē un faktiski aizstāšana ar citu būtu nepārprotams signāls, ka šeit nevar paļauties pat uz ilgtermiņa plānošanas dokumentiem ar likuma spēku. Ka vismaz galvaspilsētā jēga ir tikai personiskiem sakariem pie varas esošo aprindās, kuru intereses un vajadzības var mainīties jebkurā brīdī.
Pēc izskatīšanas domē attīstības plāna grozījumi tiks nodoti sabiedriskai apspriešanai. Pēc tam tie būs jāapstiprina Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Ministram Edmundam Sprūdžam būtu jau tagad skaidri jāpasaka, ka Ušakova un Amerika biznesa plosti un pāļi netiks cauri.