Latvijā ir akūts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju speciālistu trūkums, turklāt problēmai ātra risinājuma nebūs, jo jaunieši nevēlas studēt informācijas tehnoloģijas, pirmdien rakta laikraksts "Diena", kurš aptaujājis IT industrijas speciālistus.
Patlaban, piemēram, interneta vietnē "CV Online" vien publicētas 269 ar IT industriju saistītas vakances.
Pēc informācijas tehnoloģiju kompānijas "Accenture Latvija" vadītāja Maksima Jegorova aprēķiniem, informācijas tehnoloģiju uzņēmumos nodarbināti aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku. Tikpat daudz ar IT nodarbojas arī citu organizāciju (piemēram, Latvenergo) IT departamentos, tādējādi nozarē darbojas aptuveni 5 tūkstoši speciālistu.
Ja šim skaitam pierēķina lielajos telekomunikāciju uzņēmumos (LMT, Tele2) nodarbināto skaitu, kopējais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē nodarbināto skaits sasniedz 17,9 tūkstošus, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) dati. Tomēr, ja salīdzina Latviju ar tādu IT lielvalsti kā Somija, tad tur no 5,4 miljoniem iedzīvotāju IT nozarē nodarbināti vairāk nekā 100 000, no kuriem tikai 10% saistīti ar "Nokia", norāda "Diena".
LIKTA prezidente Signe Bāliņa laikrakstam uzsver, ka trūkst jauniešu, kas izvēlas studēt IT specialitātē. Turklāt IT speciālistu trūkums ir visas Eiropas problēma, jo arī citās valstīs tehnoloģijas studēt gribošo skaits sarūk. Tomēr visumā Eiropā tehnoloģijas studē apmēram 18% jauniešu, turpretim Latvijā – tikai 5%.
Kā "Diena" noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, 2011./2012. mācību gadā Latvijas augstskolās un koledžās studēja 97 tūkstoši studentu, IT jomu izvēlējās šie paši Bāliņas minētie 5%. Budžeta vietas tiekot aizpildītas, bet nevarētu teikt, ka uz tām ir liels konkurss.
Kompānijas "Exigen Service" vadītājs Ivars Puksts skaidro: iespējams, viens no iemesliem ir jauniešu bažas par grūtajām studijām eksaktajās disciplīnās, kā arī salīdzinoši vājā skolēnu sagatavotība tādos priekšmetos kā matemātika.
Puksts atzīst, ka problēma ar inženierzinātnēs studēt gribošiem jauniešiem samilzusi un ātra risinājuma nebūs. Jau aptuveni pirms 10 gadiem IT izglītības vadošie spēki aktualizēja problēmu un aicināja valsti darīt visu, lai pievērstu jauniešus inženierzinātņu studijām, vienlaikus brīdinot arī par t. s. demogrāfisko bedri, kura veidojās 80.gadu beigās un kuras rezultātā šobrīd studējošo skaits un konkurence uz budžeta vietām ir relatīvi neliela.
Puksts piebilst – toreiz valdība viņus klausījās, bet... nedzirdēja, raksta "Diena".