Naktī no trešdienas uz ceturtdienu - 21.jūnijā plkst.2.09 - būs saulgrieži un astronomiskās vasaras sākums. Tā būs gada īsākā nakts, kas saskaņā ar latviešu tautas ticējumiem svētījama kā Jāņu nakts un vasaras vidus.
20. un 21.jūnijs būs gada garākās dienas, un dienas garums Latvijas teritorijā būs no 17 stundām un 35 minūtēm Latgales dienvidos līdz 18 stundām un septiņām minūtēm Kolkasragā, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
Saulgriežos Rīgā saule lēks plkst.4.29, rietēs plkst.22.21 un dienas garums būs 17 stundas un 52 minūtes. Visagrāk - plkst.4.11 - saule lēks Latvijas galējos ziemeļaustrumos, Alūksnes novada Pededzes pagastā, savukārt agrākais saulriets gaidāms valsts dienvidaustrumos, kur Baltkrievijas pierobežā saule rietēs jau plkst.21.59. Visvēlāk - plkst.4.48 - saule lēks Latvijas dienvidrietumos, jūras piekrastē Rucavas novadā, bet vēlākais saulriets būs ziemeļrietumos, kur pie jūras Ventspils novadā saule rietēs plkst.22.36.
Vasaras saulgrieži ir moments, kad saule sasniedz lielāko attālumu uz ziemeļiem no debess ekvatora. Šajā laikā saule debesīs atrodas maksimāli augstu. Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē "saule stāv uz vietas", jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina savu virzienu.
Pēc saulgriežiem naktis kļūs arvien garākas, bet dienas - īsākas. 22.jūnijā dienas garums būs par astoņām sekundēm mazāks, pēc nedēļas diena būs kļuvusi par četrām minūtēm īsāka, bet pēc mēneša saules spīdēšanas ilgums būs jau par aptuveni stundu mazāks.
Astronomiskais rudens šogad sāksies 22.septembra pievakarē, bet astronomiskā ziema - 21.decembrī plkst.13.12. Tā kā Zemeslode pa savu eliptisko orbītu nepārvietojas konstantā ātrumā, ziemeļu puslodē astronomiskais pavasaris un vasara ir garāka nekā rudens un ziema. Gan pavasaris, gan vasara ilgst aptuveni 93 dienas, savukārt rudens un ziema - aptuveni 89 dienas.