Baltijas valstu vidū Latvijā par radio klausīšanos birojā jāmaksā visdārgāk, otrdien raksta " Diena", atgādinot, ka to, cik taisnīgi ir autortiesību un blakustiesību tarifi mūzikas atskaņošanai, patlaban vērtē Konkurences padome (KP).
"Diena" izpētījusi, ka 60 kvadrātmetru liels birojs ar 10 darbiniekiem Latvijā par autortiesību licenci maksā 10 latus gadā, bet par blakustiesību licenci – 24,44 latus gadā, kas kopā ir 34,44 lati gadā. Salīdzinājumam, Lietuvā autortiesību licence ir 9,96 lati gadā, blakustiesību licence – 4,98 lati gadā, jeb kopā 14,94 lati. Savukārt Igaunijā birojiem licences nav nepieciešamas.
Kāpēc par radio atskaņošanu taksometrā jāmaksā tieši 70 santīmu mēnesī, bet kafejnīcu īpašniekiem tas pats pienākas par padsmit latiem, autortiesību sargātāji pamato ar trim kritērijiem – mūzikas nepieciešamība, aptuvenie ienākumi un licenču cenas kaimiņvalstīs. Pirms dažiem gadiem izšķirošs rādītājs bija arī uzņēmuma ģeogrāfiskais novietojums – pilsētas vai lauku teritorija.
Līdz ar 2008.gada Konkurences padomes atzinumu par ļaunprātīgu autortiesību aģentūras dominējošā stāvokļa izmantošanu un netaisnīgu tarifu piemērošanu šis kritērijs tika atcelts. Cik taisnīgi ir pašreizējie autortiesību tarifi, KP atkal sāka vētīt pērn martā un tirgus uzraudzība joprojām turpinās. Paralēli tam KP, atbildot uz saņemto iesniegumu, kopš pērnā gada aprīļa turpina pārbaudīt arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) darbības atbilstību Konkurences likumam, "Diena" uzzināja padomē.
Sazinoties ar Baltijas valstu autortiesību un blakustiesību aģentūrām un izpētot abu nepieciešamo licenču cenas, "Diena" secināja, ka, salīdzinot ar 2008.gada KP atzinumu, šobrīd Latvijas tarifi ir kļuvuši līdzīgāki kaimiņvalstīm. Izņēmums ir birojiem paredzētā licence, kas Latvijā maksā divas reizes vairāk nekā Lietuvā. Tiesa, kraso atšķirību veido tieši blakustiesību licences tarifs, ko KP līdz šim vēl nebija pārbaudījusi.
Pašreiz pastāv trīs gradācijas pakāpes, pēc kurām Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) nosaka mūzikas atskaņošanas licenču tarifus.
"Pirmajā ir vietas, kur bez mūzikas nevar iztikt, – koncerts, muzikāla teātra izrāde, radio un tā tālāk. Otrajā būs vietas, kur mūzika var būt, var arī nebūt, bet tomēr vairāk vēlams, lai tā būtu: pieņemsim – dramatiska teātra izrāde. Trešais ir diezgan plašs sektors, kur mūzika ir patīkama, bet absolūti nav saistīta ar biznesu, – veikals, kafejnīca un tamlīdzīgi," "Dienai" stāsta AKKA/LAA Dokumentācijas un sadales nodaļas vadītāja Anita Sosnovska.
Attiecīgi – jo mūzika vairāk ietekmēs uzņēmuma komerciālo darbību, jo dārgāka būs licence.
Izstrādājot tarifus, AKKA/LAA ir jāsalīdzina arī kaimiņvalstu preču un licenču cenas. Francija ir lietojusi aprēķina metodi, kad licences cenu kafejnīcām nosaka, ņemot vērā kafijas tases un apelsīnu sulas glāzes vidējo cenu. Arī AKKA/LAA liek aiz auss to, ka kafija pie mums maksā vidēji Ls 1,50–2, tomēr tas nav vienīgais no kritērijiem. "Tarifi ir saistīti ar ieņēmumiem. Kā mēs kādreiz smējāmies – 10 tiesa kā baznīcā. Principā tiek rekomendēts procentuālais aprēķins no ieņēmumiem – 10%. Izejot no šiem procentiem, tiek noteikts tarifs," paskaidro AKKA/LAA pārstāve.
Pēc tam kad tarifi ir izveidoti, tos apstiprina AKKA/LAA padome. "Principā tarifu apstiprināšana ir tikai un vienīgi tiesību īpašnieku lieta, tāpēc ka tās ir viņu ekskluzīvās tiesības. Mēs esam darbinieki, kas sagatavo viņiem šo materiālu," saka Sosnovska.
Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas iesnieguma par nepamatoti augstiem tarifiem 2008. gadā KP veica pārbaudi, kā rezultātā AKKA/LAA tika piemērots naudas sods 11 134 latu apmērā par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot netaisnīgas autortiesību licenču cenas, "Dienai" stāsta padomes pārstāve Inita Kabanova.
Toreiz KP secināja, ka AKKA/LAA tarifi ir vairākkārt augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tāpat nepamatota bija ģeogrāfiskā kritērija izmantošana, kas Latvijas ietvaros radīja tarifu atšķirības līdz pat 2,75 reizēm. Atbildot uz KP norādītajām nepilnībām, AKKA/LAA toreiz bez vilcināšanās iesniedza jaunus tarifus un lūdza izbeigt lietas izpēti. Tomēr KP to neņēma vērā, norādot, ka jaunajos tarifos bez pamatojuma vienkārši celtas licences cenas lauku teritorijās, turklāt konkrētās lietas ietvaros jauno izcenojumu atbilstību nav paredzēts vērtēt.
Sosnovska stāsta, ka tarifi lauku teritorijām tolaik tika palielināti, lai atteiktos no ģeogrāfiskā dalījuma, kas ticis ieviests iedzīvotāju skaita un cenu līmeņu atšķirību dēļ. Cik piemēroti ir pašreizējie tarifi, KP vērtē pērn martā sāktās AKKA/LAA uzraudzības ietvaros. Kabanova "Dienai" atklāj, ka pēc kāda iesnieguma saņemšanas pērn aprīlī sākta arī lieta par blakustiesību pārvaldītāju LaIPA darbības atbilstību Konkurences likumam. LaIPA darbība līdz šim nav pārbaudīta. KP plašākus komentārus pašlaik nesniedz.