Ķelnes apgabaltiesas spriedums, ar kuru reliģisku motīvu dēļ veikta apgraizīšana pagājušajā mēnesī tika atzīta par krimināli sodāmu nodarījumu, varētu padarīt Vāciju par apsmieklu, atzinusi kanclere Angela Merkele.
Kā teikts avīzes "Bild" rakstā, kuru publicēt plānots otrdien, Merkele brīdinājusi pašas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) valdi, ka Vācijai ir jāatjauno apgraizīšanas tiesiskā aizsardzība.
"Es nevēlos, lai Vācija kļūtu par vienīgo valsti pasaulē, kurā ebreji nevar piekopt savas tradīcijas," sanāksmē izteikusies kanclere. "Citādi mēs padarītu sevi par apsmieklu citām valstīm."
Jau ziņots, ka Vācijas valdība piektdien nāca klajā ar paziņojumu, ka nekavējoties rīkosies, lai garantētu ebreju un musulmaņu tiesības reliģisku apsvērumu vārdā apgraizīt savus zēnus.
Ķelnes apgabala tiesa jūnija beigās atzina, ka apgraizīšana, kas nav veikta medicīniskos nolūkos, ir "smaga un neatgriezeniska iejaukšanās cilvēka ķermeņa veselumā", un tādējādi musulmaņu un ebreju piekoptā reliģiski motivētā apgraizīšana uzskatāma par krimināli sodāmu miesas bojājumu nodarīšanu.
Tiesas lēmumu, kas gan nav saistošs visā Vācijas teritorijā, nosodījis arī Izraēlas parlaments.
Tiesa savu spriedumu taisīja, izskatot prokuratūras prasību pret kādu musulmaņu ārstu, kurš apgraizījis četrus gadus vecu zēnu. Divas dienas pēc operācijas māte dēlu nogādāja slimnīcā ar asiņošanu, par ko uzzināja prokuratūra.
Pirmā tiesu instance ārstu attaisnoja, taču prokuratūra spriedumu pārsūdzēja.
Tiesa atzina, ka zēna tiesības uz sava ķermeņa veselumu ir pārākas par viņa vecāku tiesībām piekopt savu reliģiju.
Ja bērns ir veselīgs, ebreju zēni parasti tiek apgraizīti astoņas dienas pēc dzimšanas. Savukārt musulmaņu zēni tiek apgraizīti daudz vēlāk.
Vācijā katru gadu galvenokārt reliģisku iemeslu dēļ tiek apgraizīti tūkstošiem zēnu.
Līdz šim vācu ārsti, kas veikuši šo operāciju, darbojušies tā dēvētajā pelēkajā zonā un varējuši atsaukties uz to, ka nav zinājuši par apgraizīšanas aizliegumu.
Vācijas diplomāti atzinuši, ka spriedums nodarījis "katastrofālu" kaitējumu Berlīnes tēlam ārvalstīs un izsaucis sašutumu gan Izraēlā, gan musulmaņu valstīs.
Tikmēr Pasavas universitātes pasniedzējs Holms Pucke, kas gadiem iestājies par apgraizīšanas aizliegumu, norāda, ka "spriedums ir ļoti svarīgs pirmkārt jau ārstiem, jo šī ir pirmā reize, kad viņiem ir juridiskā skaidrība".
"Pretstatā daudziem politiķiem tiesa nav ļāvusies iebiedēties aiz bailēm, ka tiks kritizēta par antisemītismu vai iestāšanos pret reliģiju," piebildis Pucke. "Šis spriedums var ne tikai ietekmēt turpmākos tiesas spriedumus, bet, labākajā gadījumā, arī mainīt attiecīgo reliģiju apziņu jautājumos, kas attiecas uz bērnu pamattiesību ievērošanu."
Savukārt eksperti prognozē, ka galīgo lēmumu šajā jautājumā nāksies pieņemt Vācijas Konstitucionālajai tiesai.