Nākamgad aizraujošais sporta veids – spīdvejs – Daugavpilī svinēs savu 50 gadu jubileju. Par godu šim notikumam Daugavpilī visdrīzāk notiks Pasaules čempionāta spīdvejā «Speedway Grand Prix» etaps. 26.jūlijā Pilsētas domes deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt šo pasākumu.
Sakarā ar to, ka mūsu pilsēta ir slavena ar spīdveja tradīcijām vietējā pašvaldība savu iespēju robežās cenšas līdzfinansēt spīdveja klubu, kuram šodien ir ne tikai aktīvi jāstrādā, lai izaudzinātu labus spīdvejistus, bet arī lai atrastu līdzekļus treniņu procesa nodrošināšanai.
Neskatoties uz visām grūtībām, Daugavpils spīdvejisti apliecina savu meistarību un šajā sezonā ieguva tiesības piedalīties play-off sacensībās par Polijas Pirmās spīdveja līgas čempionāta 1.-4.vietām. Par to, kā šobrīd klājas spīdvejam mūsu pilsētā, portāls Gorod.lv aprunājās ar spīdveja kluba “Speedway Grand prix of Latvia” valdes locekli Vladimiru Ribņikovu.
Vladimirs, pastāstiet par pašreizējo kluba budžetu, vai ar esošajiem līdzekļiem pietiek spīdveja attīstībai Daugavpilī?
Biedrības “Speedway Grand prix of Latvia” budžets, kurā ietilpst arī komanda „Lokomotīve”, sastāda nedaudz vairāk par 500 tūkstošiem latu. No šī budžeta tiek nodrošināta gan bērnu sporta skolas darbība, gan Latvijas izlases finansēšana, kas piedalās Pasaules un Eiropas čempionātos, gan komanda „Lokomotīve”, kas piedalās Polijas Pirmā spīdveja līgā.
Spīdveju kluba budžeti, tai skaitā Daugavpils spīdveja kluba budžets, visā pasaulē nav noslēpums, tie pastāvīgi tiek publicēti, tāpēc varu teikt, ka Daugavpils kluba budžets ir viens no mazākajiem Polijas Pirmās līgas budžetiem. Ik gadu mūsu ienākumu un izdevumu summas ir atkarīgas no sportistu rezultātiem. Sakarā ar to, ka kluba dibinātāja ir Daugavpils dome tā arī līdzfinansē kluba darbību, taču minētais līdzfinansējums sastāda ne vairāk kā 20-25% no kluba budžeta (aptuveni 150 tūkstošus gadā).
90.gados tas bija privātklubs, es to biju izveidojis, pats arī finansēju. 20 gadu laikā spīdveja līmenis un finansējuma līmenis ir izaudzis kādās 10 reizēs. Klubs tika uzdāvināts pilsētai, kura šobrīd finansē tikai ceturto daļu no izdevumiem. Pārējos līdzekļus klubs piesaista no ārpuses.
Cik grūti ir atrast sponsorus, un uz kādiem noteikumiem viņi ir gatavi piešķirt naudu sportam?
Tāpat vien šobrīd naudu neviens nedod. Finansējums notiek, pamatojoties uz reklāmas līgumiem, kurus vēl ir jāpanāk. Rezultātā dažreiz nākas pielikt klāt no savas kabatas, bet, pat neskatoties uz to, jau kuru gadu pēc kārtas klubs pabeidz ar zaudējumiem. Piemēram, 2009.gadā kluba zaudējumi bija 127 434 lati, 2010.gadā – 1 730, 2011.gadā – 49 220 lati. Pastāv liela varbūtība, ka šogad budžeta deficīts sastādīs aptuveni 70 tūkstošus latu.
Ir grūti izdzīvot, kad zināms, ka garantēti saņemsim tikai 25% no budžeta. Vēlos pateikties līdzjutējiem, kuri ļauj saņemt 80-85 tūkstošus gadā. Kā arī vēlos pateikt paldies maniem draugiem, tai skaitā Valērijam Šidlovskim, kuri palīdz ar personīgiem līdzekļiem. Lai mūsu Latvijā, kas nav bagāta, nopelnītu pārējo naudu nākas labi pastrādāt. Jāatzīmē, ka, neskatoties uz grūtībām, mēs maksājam mūsu spīdvejistiem honorārus, mums nav parādu, kas draudētu ar maksātnespēju.
Sanāk, ka klubs jau dažus gadus strādā ar zaudējumiem? Ko par to saka valsts iestādes, kas pārbauda kluba finanšu darbību?
Ņemot vērā to, ka klubs ir biedrība, tas ir bezpeļņas organizācija, no VID puses tiek īstenots pastāvīgs monitorings. Nesen dažu mēnešu laikā tika veikta kārtējā pārbaude, par kuras rezultātiem tika paziņots Domei.
Iz zināms, ka šobrīd notiek kluba pārbaude pēc deputāta iniciatīvas un tur figurē firma „Spīdvejs”.
Firmai „Spīdvejs», izņemot nosaukumu, nav nekā kopīga ne ar klubu, ne ar spīdveju kā sporta veidu. Tā ir komercstruktūra, kurai pieder degvielas uzpildes stacija. Firmai pieder zeme aiz stadiona no Grodņas ielas puses, kur atrodas degvielas uzpildes stacija un stāvvieta. Firma iznomā zemes daļu, kas pieder pilsētai. Degvielas uzpildes stacija pastāv jau vairāk nekā 20 gadus, visu šo laiku pastāv arī zemes nomas līgums. Bet sakarā ar deputātes pieprasījumu mēs iesniedzam visu nepieciešamus dokumentus.
Ar ienākumu daļu viss ir skaidrs. Pastāstiet par kluba izdevumu pamatposteņiem?
Izdevumu pamatpostenis (aptuveni 50%) ir darba alga spīdvejistiem, kas tiks izmaksāta saskaņā ar gada līgumu. Darba algas apmērs tiek noteikts, ņemot vērā tirgus cenas, saskaņā ar kurām spīdvejisti saņem par katru iegūto punktu. Laba līmeņa spīdvejists pirmajā līgā par vienu punktu saņem 300 eiro un vienas sezonas laikā var nopelnīt aptuveni 80 tūkstošus latu. Sanāk, ka Daugavpilī pašvaldība piešķir līdzekļus tikai 2 spīdvejistu uzturēšanai.
Pārējie līdzekļi tiek izmantoti, lai uzturētu un apkalpotu tehniku un finansētu sporta skolas darbu, kur bērni bezmaksas saņem gan tehniku, gan formastērpus. Šajā ziņā mēs tādi esam vienīgie Eiropā, bet Daugavpilī citu iespēju nav, jo vecāki nevar iegādāties bērnam motociklu, kas maksā aptuveni 10 tūkstošus eiro. Turklāt motocikla dzinēju kapitāli jāremontē pēc 3-4 sacīkstēm, kas arī maksā lielu naudu, bet viens treniņš maksā 3-4 tūkstošus eiro. Taču, neskatoties uz to visu, mēs regulāri atjaunojam tehniku.
Runājot par izdevumiem, Jūs neminējāt nomas maksu par stadionu, kur notiek treniņi un sacensības, neminējāt arī komunālos pakalpojumus. Vai tie nav lieli?
Stadiona nomas maksa tiešām nav liela un mēs to maksājam regulāri – 50 latus mēnesī. Tas ir loģiski, jo klubs pieder pilsētai un stadions arī. Domei nav jēgas sev pašai noteikt lielu nomas maksu. Runājot par komunālajiem maksājumiem, tos apmaksā Sporta pārvalde, kura atbalsta arī citus pilsētas klubus.
Atgriezīsimies pie spīdvejistu darba algām. Spriežot pēc pilsētas ienākumu līmeņa, spīdvejistu darba algas nav sliktas. Kāpēc dažas no mūsu zvaigznēm aizgāja no kluba?
Protams, katrs spīdvejists zina, cik viņš maksā. Tāpēc arī aizgāja mūsu zvaigžņu audzēkņi – brāļi Lagutas un Bogdanovs – mēs nespējām viņiem maksāt tik daudz, cik viņiem piedāvāja citi klubi. Piemēram, Polijā Laguta saņem tikpat, cik sastāda mūsu kluba budžets.
Mūsu talanti aiziet uz ekstra līgu, jo Polijas Pirmā līga pagaidām ir mūsu finansiālie „griesti”. Pagaidām mēs varam tikai audzināt talantus un samierināties ar to, ka viņi aizies, jo skaidrs, ka spīdvejisti vēlas augt un pilnveidoties, bet sakarā ar kluba finansiālajām iespējām mēs augt nevaram.
Un ko lai dara šādā situācijā? Vai Daugavpilij spīdvejs vispār ir vajadzīgs?
Neuzņēmos komentēt, vai pilsētai ir vajadzīgs spīdvejs, jo nebūšu objektīvs, es kopš bērnības aizraujos ar šo sporta veidu. Par spīdveja nepieciešamību jāspriež pilsētniekiem. Lētāk, nekā pašlaik, pirmajā līgā šis sporta veids nebūs. Taču arī gadījumā, ja ar finansējumu radīsies sarežģījumi, mēs „nenogrimsim”, bet, lai saglabātu sportu, iespējams, dosimies uz otro ukraiņu līgu.
Mani asociē tikai ar spīdveju. Bet spīdvejs nav mans darbs, es nesaņēmu algu. Lai cik dīvaini tas neizklausītos, spīdvejs ir mans hobijs, kuram esmu veltījis visu dzīvi, un es turpināšu strādāt un attīstīt to. Bet, lai piedalītos pasaules stiprākajā līgā – ekstra līgā – mums ir nepieciešams garantētais budžets 2 miljonu eiro apmērā, kas mūsu klubam ir nereāli. Tāpēc ir nepieciešams valsts atbalsts, jo sameklēt tādu naudu Daugavpilī ir nereāli. Tāpēc jācenšas, lai spīdveju atzītu par latgaliešu sporta veidu, tad būs iespējams pretendēt uz valsts atbalstu tālākai attīstībai.
Kamēr valsts atbalsta nav, kādā veidā klubs varētu izdzīvot un attīstīties? Vai netiek plānots palielināt sacensību ieejas biļešu maksu?
Šobrīd mēs atbalstam jauniešus un jaunus skolas audzēkņus. Jā, spīdvejs nav masveidīgs sporta veids, mēs nevaram izsniegt 100 motociklus, bet ar 10-15 motocikliem varam nodrošināt tos, kuri nodarbojas ar spīdveju.
Runājot par biļešu cenām, mēs piedāvājam daudzus atvieglojumus, pašas cenas arī nav augstas. Mēģinājām palielināt biļešu maksu, jo salīdzinājumā ar Krieviju, Poliju, Angliju, Šveici tā tiešām ir neliela, taču tas ietekmē apmeklētāju skaitu, jo pamatā mūs apmeklē vietējie iedzīvotāji. Jā, uz "Grand Prix" bija atbraukuši aptuveni 2,5 tūkstoši ārzemju tūristu, bet uz parastajām sacensībām labi ja atbrauc daži simti cilvēki no Rīgas un tuvākajām pilsētām.
Runājot par galvaspilsētu, sakiet, lūdzu, pirms kāda laika Rīgā bija organizētas sacensības spīdvejā, kāpēc ar to viss arī beidzās?
"Grand Prix" Daugavpilī tika rīkots, lai par mums uzzinātu visā Latvijā. Daugavpils spīdveja klubs ir vienīgais Latvijā. Mēs centāmies atdzīvināt spīdveju Rīgā un pirms 7-8 gadiem organizējām tur sacensības, kuras apmeklēja daudz līdzjutēju. Bet tas bija privātais stadions, kurš šobrīd vairs nepastāv, nav vietas, kur trenēties, nav arī cilvēku, kas ar to nodarbotos.
Tas ir, šobrīd tiek darīts viss, lai attīstītu spīdveju Daugavpilī. Kādu jūs redzat šo sporta veidu mūsu pilsētā nākotnē?
Šobrīd tiek daudz darīts, lai samazinātu kluba izdevumus, taču tajā pat laikā to attīstītu. Šis sporta veids kļūst arvien dārgāks un ņemot vērā mūsu reālijas ir grūti to uzturēt. Pastāv arī citi sarežģījumi, ne tikai finansiālie. Mēs ar lielām grūtībām iekļuvām play-off. Dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā arī finansiālo, šogad mums nav stiprāka sastāva. Taču galveno uzdevumu mēs izpildījām un sezonas beigās sevi labi pieteica vietējie spīdvejisti – Andžejs Ļebedevs, Vjačeslavs Geruckis, Jevģenijs Karavackis. Varam pacensties un pamēģināt iekļūt līderu trijniekā. Tāpēc mēs turpināsim meklēt līdzekļus attīstībai un, protams, cīnīties uz treka.
Paldies par interviju! Novēlam jums veiksmi!