No 10. līdz 12. augustam Krievijas Federācijas Pečoru pilsēta svinēja savu 230. dzimšanas dienu. Viļakas novadu šajos svētkos pārstāvēja Rekovas Kultūras Centra jauniešu deju kolektīvs „Bitīt matos”, informē Viļakas novada pašvaldība.
10.augustā pilsētā notika konference par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu Krievijas, Latvijas un Igaunijas pierobežas teritorijās. Kā arī pasākums Brāļu kapos par godu pilsētas un rajona atbrīvošanai no vācu iebrucējiem.
11.augustā jau no paša rīta darbojās amatnieku tirgus, kurā varēja nopirkt dažādus pašu darinātus izstrādājumus – izšūtas gleznas, pinumus, rotas lietas, izstrādājumus no koka.
11.augustā arī mēs, Novada pārstāvji, ieradāmies Pečoru pilsētā, kur jaukas gides Jekaterinas pavadībā izmēģinājām savu uzstāšanos pilsētas estrādē, izstaigājām Amatnieku tirgu un tad jau posāmies gājienam. Gājienā piedalījās gan pilsētas vadība un konferences dalībnieki, gan pašmāju kolektīvi, gan arī ciemiņi no Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas.
Pečoros pasākumus organizē pavisam citādi, nekā pie mums Latvijā. Pēc gājiena pilsētas estrādē sākās starptautisks festivāls „Mūzika bez robežām”, kurā piedalījās gan pašmāju kolektīvi, gan arī ciemiņi. Latvijā, ir pierasts, ka visi kolektīvi ir estrādē, visi kopā uzstājamies un skatāmies koncertu, bet Krievijā tā nav. Pēc gājiena mūs uzreiz aizveda pusdienās, tāpēc festivāla sākumu – uzrunas, Pečoru pilsētas kolektīvu uzstāšanos mēs neredzējām. Mēs atgriezāmies estrādē uz to brīdi, kad jauniešu deju kolektīvam bija jāuzstājas.
Paldies jauniešiem, kuri ar smaidošām acīm un tādu degsmi dejoja, ka pēc programmas nodejošanas nāca klāt cilvēki un teica paldies. Pečoru pilsētas kultūras centra vadītāja Jeļena Makrikovskaja teica: „Man tā gribējās ar jums kopā uzdejot. To, ka meitenes vienmēr ir smaidīgas un labi dejo, ir pierasta lieta, bet jūsu puiši tik smaidīgi un pozitīvi noskaņoti, ka gribas dejot līdzi. Deju kolektīvā esmu dejojusi daudzus gadus, bet diemžēl Pečoru pilsētā vairs nav neviena deju kolektīva.”
Pēc koncerta visi kopā apmeklējām ievērojamāko XV gs. celtni Sv. Uspenskas vīriešu klosteri, alas ar apbedījumiem zem klostera, klostera dārzu un baznīcu. Svētdien, pa ceļam mājās, iegriezāmies arī Izborskā, kur notiek vērienīgi pils nocietinājuma atjaunošanas darbi, pabradājām basām kājām pa avotiem un devāmies mājās, pastāstīja Kultūras metodiķe Sandra Ločmele.