Pirmdien apritēja tieši 90 gadi kopš Latvijas futbola izlase aizvadīja pirmo oficiālo spēli, informē Latvijas Futbola federācija.
1922.gada 24.septembrī Rīgā, Latvijas Sporta biedrības stadionā (pašreizējās Rīgas 49.vidusskolas teritorijā) notika pirmā valstu sacīkste ar mūsu sportisku piedalīšanos. Tieši futbolisti bija pirmie no visu sporta veidu pārstāvjiem, kuri izveidoja Latvijas valstsvienību un noorganizēja starpvalstu spēli.
Mūsējo pirmie pretinieki bija igauņi, kuriem tobrīd jau bija zināma starptautisko cīņu pieredze, tāpēc ziemeļu kaimiņiem tika atvēlēta favorītu loma.
LFF citē arī šīs vēsturiskās spēles atreferējumu laikrakstā "Latvis". "Valstu futbolsacīkste LSB laukumā bija pievilkusi reti kuplu skaitu apmeklētāju. Spēli uzsāk latvieši. Straujš uzbrukums. Pēc divi minūtēm Arvīds Bārda padod balli savam brālim Edvīnam un – vārti iegūti. Tas nāk tik ātri un negaidīti, ka pārsteigti kā igauņi, tā skatītāji, kuri savas valsts krāsu aizstāvēju panākumam uzgavilē ar mūsu laukos vēl nepieredzētu sajūsmu. Uzbrūk galvenām kārtām latvieši. Kopspēli labāku parāda igauņi. Mūsu spēlētāji bieži traucē viens otru. Jo tālāk, jo cīņa paliek arvien karstāka. Sāk igauņi drošāki uzmākties. Bet vārtsargs Saltups ir savā vietā. Nav vieglis viņa uzdevums: kad pēdējais gals jau liekas klāt, tad viņā vēl cer glābiņu. Viņš pilnam attaisno uz viņu liktās cerības: ir izveicīgs, uzmanīgs, apķērīgs, drošsirdīgs, apdomīgs, aukstasinīgs.
Brīžam mūsu uzbrucēji gāžas kā lava pretiniekam virsū. Ja nu šādu viesuļa uguni prot likvidēt igauņu skaisti strādājošais aizsargs Pihlaks līdz ar Javorski, tad par apmierinājumu der tas, ka mūsu neatsveramais aizsargs Ašmanis atmaksā viņam par to pašu, cik varēdams viņam piepalīdz Šmits. Kas būtu mūsu aizsargu fronte bez Stančika un Rogas? Komandas kapitans Bone nosvērts, mierīgs.
Lieliski ir Edvīns Bārda, Arvīds Bārda, Teo Plade. Zemīts cenšas sevi viņiem pieskaņot. Vienmēr nadzīgo Kernu, saukto "mazo", lielie "apēd". Laiks iet. Igauņi pārņem iniciatīvi savās rokās. 31.minūtē Saltups attur no dažu metru attāluma sisto balli. Kritisks stāvoklis ir arī 36.minūtē. Ienaidnieks vārtu priekšā. Šoreiz balle pāriet augstu vārtiem pāri. Otrā puslaikā viscaur sīva cīņa. 14.minūtē Saltups lepni nosargā vārtus. Pamazām pārsvars sāk rasties igauņu pusē. Mūsu spēlētāji vairs netiek pie vārda. Tad stāvoklis grozās. Sāk uzbrukt latvji. 35.minūtē igauņu vārtsargs tik tikko attur Bones skaistu sitienu pašā vārtu stūrī. Beidzamās minūtes. Liekas, latvju uzvara droša. Te nepilnas divi minūtes iepriekš beigām Jorauss iesit balli mūsu vārtos. Saltupam izslīd jau uzķerta balle… Cik viegli ieguva latvji vārtus spēles sākumā, tik divtik viegli igauņi spēles beigās. Sacīkstes rezultāts 1:1."
Nākamā dienā Rīgas – Tallinas spēle arī beidzās tāpat 1:1. Te jāpiezīmē, ka pirmās republikas laikā šāda kārtība bija gluži pierasta – vienā izbraukumā apvienot valstssacīksti ar pilsētu sacīksti, turklāt komandu sastāvi bieži vien neko daudz neatšķirās. Valstsvienības spēļu statistikā pilsētu sacīkstes, protams, nedrīkst iekļaut. Šajā izklāstā tomēr pieminētas arī pilsētu sacīkstes, jo arī tās labi raksturo mūsu komandas meistarības līmeni un sportisko formu.
SPĒLES PROTOKOLS
1922.gada 24.septembris
RFK stadions, Rīga
Nacionālo izlašu draudzības spēle:
LATVIJA – IGAUNIJA 1:1
Galvenais tiesnesis: Verner Eklöf (Somija)
Skatītāji: 3000
Vārti: 1:0 (2.) Edvīns Bārda, 1:1 (88.) Oskar Üpraus
Latvija: Hermanis Saltups, Kārlis Asmanis, K. Šmits, Kārlis Bone, Česlavs Stančiks, Voldemārs Roze, Arvīds Bārda, Karls Kerns, Edvīns Bārda, Voldemārs Plade, Mārtinš Zemītis
Igaunija: August Lass, Arnold Pihlak, Sergei Javorski, August Silber, Georg Vain, Harald Kaarman, Eduard Maurer, Heinrich Paal, Vladimir Tell, Oskar Üpraus, Ernst Joll