Ekonomikas lielākā lejupslīde Lielbritānijas pēckara vēsturē novedusi līdz tam, ka pieci miljoni britu (ap 20% no strādājošiem cilvēkiem) saņem mazāku par minimālo darba algu, rezumē auditora kompānijas „KPMG” pētījums, vēsta portāls kharkov.ua
Nosacītā nabadzības robeža pētījumā noteikta 8,3 sterliņa mārciņas stundā ($13,4) Londonā un 7,3 mārciņas ($11,8) – pārējos Lielbritānijas apdzīvotās vietās. Vecāku par 21 gadu darbinieku minimālā darba alga valstī sastāda 6,19 mārciņas ($10).
Tomēr šie rādītāji neņem vērā nodokļus, piemēram, ienākumu nodokli, kas maznodrošinātajiem britiem parasti sastāda 20% plus iemaksas pensijas sistēmā. Visvairāk no ekonomikas lejupslīdes cietuši restorānu un pabu oficianti un bārmeņi, kurjeri un tirdzniecības nozares darbinieki. Neskatoties uz to, ka pagājušajā ceturksnī Lielbritānijā tika vērojams ekonomikas pieaugums, maznodrošināto iedzīvotāju lielāka daļa aptaujā norādījusi, ka sāka pelnīt mazāk, nekā iepriekš.
38% respondentu, kuri pelna mazāk par iztikas minimumu, atzīmēja, ka šobrīd viņi piedzīvo lielāku līdzekļu trūkumu, nekā pirms mēneša. Šo domu pauda arī 27% no tiem, kuri pelna vairāk par minimālo darba algu.
Mazas darba algas saņem vairāk nekā 23% no Ziemeļīrijas un Velsa iedzīvotājiem. Tomēr visvairāk maznodrošināto iedzīvotāju dzīvo Londonā un Lielbritānijas Ziemeļrietumu daļā – 570 tūkstoši cilvēku.
Kā tika ziņots, Lielbritānija ir izkļuvusi no dubultās recesijas, kad 2012.gada trešajā ceturksnī, pateicoties Olimpiskajām spēlēm, valsts IKP pieauga par 1%.