Pirmdien, 29.oktobrī, Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods un sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas vadītāja Ginta Kraukle piedalījās 29 Latvijas pilsētu ģerboņu atklāšanā Rīgas Brāļu kapu memoriālajā ansamblī, vēsta Līvānu novada pašvaldība.
Rīgas Brāļu kapos apbedīti brīvības cīņu dalībnieki no visiem Latvijas novadiem. Viņu piemiņai 1935.gadā abpus skulpturālajam ansamblim Māte Latvija tika atklāti 60 šūnakmenī veidoti Latvijas pilsētu ģerboņi, tostarp Līvānu pilsētas ģerbonis. Kopumā par privātpersonu un pašvaldību saziedotiem līdzekļiem šogad restaurēti 29 pilsētu ģerboņi - Jelgavas, Liepājas, Kuldīgas, Ventspils, Piltenes, Aizputes, Bauskas, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Tukuma, Grobiņas, Kandavas, Talsu, Durbes, Sabiles, Saldus, Subates, Gostiņu, Priekuļu, Ogres, Siguldas, Madonas, Līvānu, Ķemeru, Viesītes, Grīvas, Dobeles, Auces un Valdemārpils pilsētu ģerboņi.
Šo 29 pilsētu ģerboņu atjaunošanas kopējās izmaksas ir Ls 25 000. Līvānu novada dome savas pilsētas ģerboņa atjaunošanai līdzīgi kā citas pašvaldības ziedoja 1000 latus. Pārējie pilsētu ģerboņi tiks atjaunoti nākamajā vasarā. Projekta patrons ir Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Šobrīd notiek arī Mātes Latvijas tēla restaurācijas darbi Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošajā sienā, kurs plānots pabeigt nākamgad. Noslēdzošās sienas kopējais garums ir 60 m, sienas augstums 9 m. Mātes Latvijas tēls paceļas 18 m augstumā virs zemes.
Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis ir nozīmīgs Latvijas arhitektūras piemineklis. Pilsētu ģerboņu galerija abpus Mātes Latvijas tēlam izveidota 1930. – 1936. gadā. Ģerboņi savulaik izgatavoti un uzstādīti par pašvaldību līdzekļiem, kas ziedoti pēc Lāčplēša kara ordeņa kavaliera un kara ministra ģenerāļa Jāņa Baloža aicinājuma. Brāļu kapu ansambļa centrālajā daļā kuplo ozoli, kurus pirmās brīvvalsts laikā stādījuši Latvijas Republikas ministri un Latvijas pilsētu galvas. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izveidoto Brāļu kapu ansambli, kura veidošanā piedalījies tēlnieks Kārlis Zāle, izdevies nosargāt no iznīcības ilgos padomju gadus, taču šobrīd piemiņas ansamblim nepieciešama nopietna rekonstrukcija, lai to saglabātu nākamajām paaudzēm.
Restaurācija netiek finansēta no valsts, bet tikai no pašvaldību un privātpersonu saziedotās naudas. To plānots pabeigt līdz 2018.gadam. Lai atbalstītu Latvijas brīvības cīņu dalībnieku piemiņas vietas atjaunošanas darbus, Latvijas televīzija 10.novembrī plkst. 21.15 tiešraidē no Latvijas Mākslas akadēmijas aicinās Latvijas iedzīvotājus piedalīties ziedojumu vākšanas akcijā, kas notiks sadarbībā ar Latvijas māksliniekiem, vēsturniekiem, pilsētu mākslinieciskajiem kolektīviem un solistiem. Tiešraidē aicināts piedalīties arī Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods.