Samazinātās publiskās investīcijas nenāks par labu Latvijas konkurētspējai un ekonomikas izaugsmei. To pēc iepazīšanās ar Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Kipras piedāvājumu ES daudzgadu budžeta ietvaram 2014.-2020.gadiem secinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).
LDDK norāda, ka ES budžets ir būtisks instruments ES Vienotā tirgus pārrobežu izaicinājumu pārvarēšanai, tādēļ Latvijai par prioritāti sarunās ir panākt Kohēzijas politikas finansējumu vismaz līdzšinējā 2007.-2013.gadu perioda apjomā, taču ļoti vēlams ar 10 - 15% līdzekļu pieaugumu.
LDDK vērtējumā, Latvijai ir nepieciešams tāds ES budžets, kas ir vērsts uz attīstību un izaugsmi ilgtermiņā un tautsaimniecības konkurētspējas sekmēšanu, ar mērķi noturēt ekonomisko izaugsmi, kas ir atsākusies pēc nepieciešamo taupības pasākumu īstenošanas un tautsaimniecības strukturālo reformu īstenošanas un piesaistīt jaunas investīcijas, radot jaunas darba vietas.
LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone atzīmē, ka piedāvājumi samazināt ES budžetu nākamajam 2014.-2020.gadu periodam ir augsts risks Latvijas ekonomikas izaugsmei, jo pastāv iespēja nesaņemt ekonomiskajai izaugsmei un iedzīvotāju labklājības pieaugumam nepieciešamās publiskās investīcijas. "ES budžeta samazināšana būtiski pasliktinās arī Latvijas uzņēmumu iespējas attīstīties, liedzot pilnvērtīgi izmantot ES Vienotā tirgus sniegtās iespējas. Tas ietekmēs ne tikai valsts konkurētspēju, bet arī nodarbinātības rādītājus un valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjomu," uzskata Meņģelsone.Konfederācija norāda, ka Latviju finanšu un ekonomiskā krīze ietekmēja vissmagāk no visām ES dalībvalstīm - gan publiskajā, gan privātajā sektorā sekoja ievērojami taupības mēri un konsolidācijas pasākumi. Proti, Latvijas IKP kritums laika posmā no 2008.līdz 2010.gadam bija 25%, valsts budžeta ienākumi un IKP dinamika no +32% 2007.gadā nokrita līdz -26% 2009.gadā. Laika posmā no 2008.gada līdz 2011.gadam kopējie valsts budžeta konsolidācijas pasākumi sasniedza 16,6%. Šāds ekonomikas kritums un taupības pasākumu mērogs kā Latvijā netiek piedzīvots nevienā krīzes skartajā ES dalībvalstī.
ES budžetam ir jāsniedz ieguldījums valstu konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības sekmēšanā uz solidaritātes starp ES bagātākajām un nabadzīgākajām dalībvalstīm pamatiem ar atbilstīgi proporcionālu ES fondu finansējuma sadali. Būdama ES dalībvalsts, Latvija vēl nav sasniegusi vidējo ES attīstības un dzīves līmeni. Joprojām pastāv būtiskas dzīves līmeņa atšķirības un specifiskās vajadzības Latvijas reģionos. Tādēļ Latvijai ir būtiski panākt tādu ES budžetu, kas uz valstu solidaritātes pamatiem samazina ekonomiskās un sociālās attīstības atšķirības starp ES dalībvalstīm un valstu iekšienē.
Latvijai arī būtiski panākt vienlīdzīgus konkurences nosacījumus visiem tirgus spēlētājiem ES Vienotā tirgus ietvaros. Tāpēc arī ES Kopējās Lauksaimniecības politikas ietvaros, vienlīdzīgus tirgus nosacījumus ir iespējams sekmēt, panākot tiešo maksājumu izlīdzināšanu starp dalībvalstīm. Proti, Latvijai - vismaz 80% apmērā no ES vidējā tiešo maksājumu līmeņa.
LDDK arī pievienojas Eiropas biznesa kopienas izteiktajām nopietnajām bažām: līdzekļus, kas būtu izmantojami konkurētspējas, ekonomiskās izaugsmes un jaunu darbavietu radīšanai, saskaņā ar ES prezidējošās valsts Kipras piedāvājumu, ir iecerēts būtiski samazināt. Samazinājums iecerēts arī tādās programmās kā Eiropas infrastruktūras savienojumu instruments (Connecting Europe Facility), Apvārsnis 2020 (Horizon 2020), un Konkurētspējas un Mazo un vidēji uzņēmumu (MVU) programma (COSME).
Attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienojumu instrumentu (Connecting Europe Facility), LDDK neatbalsta priekšlikumu iezīmēt dalībvalstu nacionālajās Kohēzijas politikas aploksnēs finansējumu Eiropas infrastruktūras savienojuma instrumentam. Eiropas līmeņa infrastruktūras savienojumus, kuru uzdevums ir rast Eiropas līmeņa risinājumus Eiropas līmeņa izaicinājumiem, tādiem kā transporta, sakaru un energotīklu savienojumi ES Vienotā tirgus ietvaros, ir jātiek finansētiem no ES līmeņa programmām, balstoties uz dalībvalstu identificētajām vajadzībām. Ir aprēķini, kas parāda, ka, piemēram, transporta infrastruktūras attīstībai ES nepieciešams 25 reizes vairāk nekā tas ir bijis līdz šim.
MVU konkurētspējas un attīstības veicināšanai, inovāciju veidošanai MVU ietvaros, būtiska ir MVU pieeja finansējumam. Savukārt, pētniecības un inovāciju attīstība ir priekšnosacījums ekonomiskajai izaugsmei un nodarbinātības veicināšanai. Tāpēc attiecībā uz Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) un Konkurētspējas un MVU programmu (COSME), LDDK uzskata, ka šajās programmas ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējumu un savstarpējo papildinātību, sniedzot sadarbības iespējas zināšanu ietilpīgiem uzņēmumiem un pētniekiem un stiprinot MVU starptautisko konkurētspēju. It īpaši programmas Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) gadījumā, ir jāparedz diferencēti kritēriji, kas ņem vēra atsevišķu dalībvalstu vajadzības un specifisko situāciju, lai nodrošinātu visu ES dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijas, iespējas apgūt finansējumu.
Līdz ar to LDDK uzskata, ka Latvijai sarunās ar ES valstu līderiem arī turpmāk par prioritāti jāizvirza un jāaizstāv nepieciešamība nodrošināt līdzšinējam periodam no 2007. līdz 2013. gadam vismaz līdzvērtīga apjoma ES Kohēzijas un Struktūrfondu finansējuma apjomu arī 2014. - 2020. gada ietvaros.