Lielu devu kritikas saņēmusi Veselības ministrijas (VM) izstrādātā un virzītā reforma, kas paredz veselības aprūpi sasaistīt ar nodokļu nomaksu.
Tiesībsarga organizētā konferencē par aktuālajiem cilvēktiesību jautājumiem virkne ekspertu pauda viedokļus, kuros galvenokārt kritiski vērtēja ne tik daudz ideju sasaistīt veselības pakalpojumu nodrošināšanu ar nodokļu nomaksu, bet reformas izpildījumu.
Veselības aprūpes finansēšanas modelis, kas paredz veselības obligāto apdrošināšanu, ar sabiedrību ir maz apspriests, turklāt ekspertu kritiskie viedokļi netiek ņemti vērā, uzskata tiesībsargs Juris Jansons, rosinot VM izstrādāto koncepciju pagaidām nevirzīt izskatīšanai valdībā un turpināt apspriešanu, kamēr panākts labākais risinājums. Līdz šim bija paredzēts, ka reforma varētu sākties jau nākamā gada otrajā pusē, taču, pēc VM valsts sekretāra vietnieces Dainas Mūrmanes-Umbraško teiktā, veselības aprūpes finansējuma sasaisti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu varētu ieviest, sākot no 2014. gada. «Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka varētu atlikt uz kādu laiku, jo jebkuram dokumentam jābūt kārtīgi izstrādātam un samērīgam,» sacīja ierēdne. Neatkarīgā rakstīja, ka VM atbalsta koncepcijas variantu, kas paredz veselības aprūpes sasaisti ar nodokļu nomaksu, proti, ja cilvēks maksā nodokļus, viņš varēs saņemt valsts garantēto veselības aprūpi. Vairākas iedzīvotāju grupas tiks uzskatītas par attaisnotajiem nodokļa nemaksātājiem, kas saņems valsts finansētu veselības aprūpi, piemēram, bērni, pensionāri. Kā galvenais koncepcijas ieguvums sagaidāms lielāks finansējums nozarei un pieejamāka veselības aprūpe, uzsver D. Mūrmane-Umbraško. Tas nozīmētu, ka vismaz divas reizes varētu samazināt iedzīvotāju maksājumus veselības aprūpē, tostarp līdzmaksājumus slimnīcā, kā arī palielināt mediķu atalgojumu. Koncepcijā arī iezīmēts laika grafiks, kurā brīdī veselības aprūpei tiek piešķirts papildu finansējums, tomēr solītie 4,5 procenti no IKP gan ierakstīti tikai 2020. gadā. Nākamgad attiecībā pret IKP finansējums veselības aprūpei pat samazinās, lai arī VM norāda, ka budžets būšot par 50 miljoniem bagātāks.
Nav skaidru mērķu
Eksperti piekrīt, ka reforma ierobežos veselības aprūpes saņemšanu nodokļu nemaksātājiem (izņemot neatliekamo palīdzību un hronisko slimību ārstēšanu), taču šaubās, vai tas palīdzēs uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību pārējiem iedzīvotājiem, un koncepcijā šie aspekti nemaz nav izvērtēti. Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes locekle Daiga Behmane secina: VM nodarbojas pēc būtības ar to, kas tai nemaz nav jādara – nodokļu nomaksu. «Ja paskatāmies koncepciju, varam redzēt, ka Veselības ministrijai nav pietiekamas kompetences, lai sagatavotu tādu dokumentu, kas risina nodokļu jautājumus, un to var redzēt arī pēc saņemtajiem atzinumiem. Mēs pat nevaram sniegt publisku vērtējumu, jo neredzam veselības sistēmas sasniedzamos mērķus – vai tā būs labāka veselība cilvēkiem, vai būs lielāka pieejamība pakalpojumiem? Koncepcija par šiem jautājumiem vispār nerunā.
Izskatās gluži otrādi, ka daļai iedzīvotāju reforma samazinās pieejamību, – pie šāda secinājuma nonāk daudzi, kas izlasa dokumentu,» vērtē D. Behmane (viņa savulaik vadījusi Veselības ekonomikas centru). Viņasprāt, koncepcijai arī nav ekonomisko aprēķinu – ir tikai tabula, par cik plānots «pieaudzēt» veselības budžetu, nepaskaidrojot, vai tas būs tāpēc, ka mazāk cilvēku saņems veselības aprūpi, vai tāpēc, ka no valsts budžeta vairāk atvēlēs. D. Behmane arī norāda, ka vismaz 28 procenti iedzīvotāju Latvijā nespēj segt veselības aprūpes līdzmaksājumus, – viņi jau tagad nevar saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. «Es vēlos redzēt, kā uz šiem jautājumiem atbildētu koncepcija,» teic veselības ekonomikas eksperte.
Katastrofāli zems finansējums
Tiesībsargs J. Jansons arī uzsver: no labas pārvaldības principa un tāpēc, ka šim dokumentam ir ārkārtīgi būtiska ietekme uz veselības aprūpi nākotnē, ir svarīgi iesaistīt sabiedrību un visus veselības aprūpes ekspertus, kas var sniegt profesionālu un racionālu viedokli, jo reformai būtiski jāuzlabo veselības aprūpes pieejamība. «No sociāli ekonomiskā viedokļa veselībai ir jābūt vienam no prioritārajiem jautājumiem valstī,» sacīja tiesībsargs. Arī Pacientu ombuda vadītāja Liene Šulce-Rēvele atzina, ka visās konferencēs skaļos vārdos veselība tiek saukta par prioritāti, bet reāli tā nav un to apliecina zemais veselības aprūpes finansējums un mehānisma trūkums, lai nauda, kas tiek novirzīta veselības aprūpei, tiktu izmantota lietderīgi. «Cilvēki Latvijā vispār nesaprot, cik maksā veselības aprūpe, liela daļa sabiedrības nevar atļauties nekādus veselības pakalpojumus, lai arī strādā un maksā nodokļus, bet līdzmaksājumi ir ļoti augsti. Kā mēs varam motivēt cilvēkus maksāt nodokļus, ja cilvēki neredz un nesaprot, kur šī nauda paliek?» jautā pacientu aizstāve, «cik ilgi cilvēki varēs izdzīvot ar to, ko veselības aprūpei piešķir? Finansējuma nepietiekamība ir ārpus diskusijas jautājums!» «Ja naudas politika mums ilgi bijusi prioritāra, kad tāda būs sociālā politika, kas ietver arī veselību?» jautā Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis.
Nemaksā nodokļus, ej prom
Kritiskus vārdus reformai velta arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis. «Veselības aprūpes sakārtošana tiek plānota, ņemot vērā ārkārtīgi zemo, cilvēka necienīgo finansējumu veselības aprūpei.» Viņš savā viedoklī vēlreiz ieliek sāpi par ģimenes ārstu finansējumu, norādot, ka «mums prasa Eiropas kvalitāti, Eiropas veselības rādītāju sasniegšanu par 63 santīmiem uz pacientu mēnesī». Arī ģimenes ārsti neizprot, kāda būs sistēma. Piemēram, ja atnāks pacients ar klepu, bet viņš nebūs maksājis nodokļus, vai ārsts drīkstēs sākt ārstēšanu ar aizdomām par tuberkulozi vai būs jāsaka: piecpadsmit latu un tikai tad...? Vai līdzīgā situācijā, ja pacientu vajadzēs pārbaudīt onkoloģiskai saslimšanai, vai to drīkstēs darīt tikai nodokļu maksātājiem? VM pārstāve gan atbild, ka ārsts drīkstēs sūtīt pacientu, kuram aizdomas par vēzi, uz izmeklējumiem arī tad, ja viņš nebūs maksājis nodokļus. Jautājums – kurš tad par to maksās?
***
VIEDOKĻI
Solvita OLSENA, RSU Medicīnas fakultātes docente:
– Uzskatu, ka koncepcija ir pretrunā Satversmei, jo daļai iedzīvotāju paredz atņemt. Svarīgi ir definēt valsts sniegto pakalpojumu minimālo grozu. Ja ir pateikts, ka pacienti var laikus saņemt diagnozi, piemēram, onkoloģijā, tad tā ir jābūt, nevis gaidīt mēnešus, kad tas kļūst steidzami, akūti. Problēma ir veselības aprūpes finansējums. Aicinu tos, kuri vēl nav saslimuši, rīkoties. Pacientiem vajadzētu piedalīties pilsoniskās aktivitātēs, tāpat kā veselības aprūpes profesionāļiem ar protesta akcijām ir jāiestājas par situācijas atrisinājumu.
Daina MŪRMANE-UMBRAŠKO, VM valsts sekretāra vietniece:
– Veselības ministrijai vienai nav jācīnās ar ēnu ekonomiku, tas ir jādara visiem. Cilvēkiem ir tāda tendence Latvijā – nemaksāt nodokļus, bet prasības pēc pakalpojumiem uzturēt ļoti augstas. Ieguvums no reformas būs – vispirms vairāk naudas veselības aprūpei, līdz ar to pieejamāka veselības aprūpe. Piekrītu, ka pašlaik šīs pieejamības nav. Valsts ir apsolījusi milzīgu pakalpojuma grozu veselības aprūpē, neparedzot tam finansējumu. Tas ir tāpat kā bada stāvoklī ieiet ar 50 santīmiem lielveikalā.
***
NEAPMIERINĀTI
• Latvijā 21,6% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem nav bijusi iespēja saņemt veselības pakalpojumus tad, kad tas bijis nepieciešams.
• ES valstu vidējais neapmierinātības procentsir 6,7%.
• Nākamā valsts pēc Latvijas, kuras iedzīvotāji sūdzējušies par veselības pakalpojumu slikto pieejamību, ir Bulgārija, kurā neapmierināti par veselības aprūpi ir 14,7% cilvēku.
• European Health Consumer Index, kas dažādu valstu veselības sistēmas salīdzina pēc pieciem parametriem – pacientu tiesībām un informācijas, e-veselības, gaidīšanas laika līdz ārstēšanai, ārstēšanas rezultātiem, pakalpojumu un zāļu pieejamību –, Latvijas veselības sistēma novērtēta ar 491 punktu un ieņem 31. vietu starp 34 valstīm.