Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) lēmums snigšanas laikā ļaut autovadītājiem bez maksas pārvietoties ar sabiedrisko transportu izpelnījies kritiku ne vien par nevienlīdzīgas attieksmes radīšanu pret mazāk aizsargāto sabiedrības daļu, bet arī par iespējamu pašvaldības vadītājam noteikto pilnvaru pārkāpšanu. Idejas pretinieki norāda, ka šādus lēmumus būtu jāpieņem demokrātiskas procedūras un diskusiju ceļā.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā N.Ušakovs paziņoja par eksperimenta uzsākšanu: "Dienās, kad Rīgā snigs, uzrādot automašīnas tehnisko pasi, sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas." Nav svarīgi, vai tā ir personīgā, draugu vai līzinga kompānijas mašīna, svarīgi, lai tā paliktu garāžā, sacīja mērs. Par dienām, kad šī sistēma strādās, dome informē iepriekš, pamatojoties uz sinoptiķu prognozēm.
Sociālajos tīklos Ušakova lēmums radījis karstas diskusijas – viena daļa neslēpj sajūsmu par šādām privilēģijām un prognozē, ka šāda kārtība uzlabos satiksmi Rīgas ielās, savukārt otra daļa Ušakova lēmumu kritizē un dēvē par populistisku. Politoloģe Iveta Kažoka norāda, ka šajā gadījumā jānodala divi jautājumi: "Viens, ka mums patīk vai nepatīk Ušakova kunga ideja, par to, ka sniega laikā automašīnu vadītāji drīkst bez maksas braukt sabiedriskajā transportā un otrs ir veids, kā šis lēmums var vai nevar tikt pieņemts."
Lēmumu pieņemšanas procedūras, kā uzsver Kažoka, nav domātas tam, lai apgrūtinātu radošām amatpersonām dzīvi - tām ir sava jēga un loģika. Demokrātiskā un tiesiskā pārvaldē, šāda veida lēmumus būtu jāpieņem visai domei, kopīgi vienojoties, pieņemot saistošos noteikumus un ieliekot tajos universālu principu, kas attiektos uz visiem automašīnu vadītājiem. Tas ļautu novērst iespēju, ka vienu dienu Ušakovs, pamostoties nolemtu, ka apdāvinās autobraucējus vienā veidā, taču rītdien kādā citā, uzskata Kažoka. "Tas nav veids, kādā demokrātiskā sabiedrībā amatpersonas drīkst izmantot publisko varu."
"Cilvēki, kuri šobrīd sajūsminās par Ušakova drosmi, pārrulējot pāri likumā noteiktajām robežām, diez vai būtu tikpat sajūsmināti, ja mērs šādā pašā stilā un manierē izdarītu šiem cilvēkiem kaut ko nepatīkamu," teic Kažoka. Turklāt šis gadījums, viņasprāt, ir bīstams signāls visai Latvijas publiskās pārvaldes sistēmai – šodien tas ir Ušakovs, taču rītdien tās var būt citas amatpersonas, kuras var sākt domāt, ka likums tām nav saistošs un ierobežo viņu radošumu un inovācijas. Politoloģe uzsver, ka ikdienas lēmumiem ir jābūt maksimāli attālinātiem no politiķu iegribām.
Šaubas par šāda lēmuma tiesiskumu pauž arī Rīgas domes deputāts Juris Viņķelis (V). Viņaprāt, tas ir klaji populistisks, turklāt Ušakovam neviens nav devis tiesības to vienpersoniski izlemt. "Būtu pareizi, ja tas būtu Rīgas domes deputātu lēmums, ar kuru mēs izveidojam jaunu atlaižu kategoriju. Nekur tā nav atrunāta. Domāju, ka Ušakovs diezgan rupji pārkāpj pilnvaras un viņš diezgan rupji pārkāpj likumu Par valsts un pašvaldību līdzekļu izšķērdēšanu," pieļauj deputāts.
Viņķelis arī norāda, ka šāda kārtība nozīmē papildus izdevumus Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas satiksme (RS), kura budžets pagājušā gadā bijis ar aptuveni deviņus miljonus latu lielu deficītu. Visticamāk nākamgad nāksies vairākas reizes grozīt budžetu un palielināt RS dotāciju vismaz par desmit miljoniem, prognozē deputāts.
Savukārt valsts kontroliere Inguna Sudraba aģentūrai LETA atzina, ka nav redzējusi aprēķinus par jaunās kārtības ieguvumiem, tomēr šādai rīcībai ir jābūt juridiski pamatotai ar normatīvu dokumentu. Viņa gan šādus dokumentus nav redzējusi, tomēr pieļauj, ka šāda rīcība ir samērota ar ieguvumiem, kādi rodas, ļaujot autovadītājiem bez maksas izmantot sabiedrisko transportu.
Kā piemērus viņa minēja, ka šoferiem izmantojot sabiedrisko transportu, ir mazāk automašīnu ielās, līdz ar to sabiedriskais un operatīvais transports var ātrāk pārvietoties, kā arī ielas var raitāk notīrīt no sniega, ja mašīnu ir mazāk. Tomēr jāņem arī vērā, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas un daudzas lietas ir iespējams ar tām sasaistīt, jo amatpersonas grib būt īpaši labvēlīgas un pretimnākošas.
Tomēr, jebkurā gadījumā, jebkuram lēmumam ir jābūt pamatotam ar ieguvumiem, kādi ir no šī lēmuma. "Nevar būt vienkārši labdarība. Nekas nav par brīvu - kāds par to tik un tā maksā un kur citur līdzekļi ir papildus nepieciešami," pauda valsts kontroliere.
Jāatgādina, ka kritiku par RD lēmumu izteicis arī tiesībsargs, kura ieskatā braukšanas maksas atvieglojumi personām, kurām ir transportlīdzekļu reģistrācijas apliecība, rada nevienlīdzīgu attieksmi pret mazāk aizsargāto, nabadzības riskam pakļauto sabiedrības daļu. Šī sabiedrības daļa ir spiesta pārvietoties ar sabiedrisko transportu visos laika apstākļos, jo nevar atļauties nopirkt automašīnu, līdz ar to tiesībsargs uzskata, ka tiek pārkāpts Satversmes 91.pantā noteiktais tiesiskās vienlīdzības princips, informēja tiesībsarga birojā.