Pēdējie autoceļu būvdarbu iepirkumu rezultāti norāda, ka ir pieaugusi konkurence un vērojama cenu samazināšanās tendence. Būvdarbu pasūtītājs «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) apzinās potenciālo risku, ka zemās cenas var negatīvi ietekmēt būvdarbu kvalitāti un var atkārtoties krīzes laika situācija, kad būvdarbu veicēju nosauktās cenas nesedza faktiskos izdevumus, kā rezultātā būvnieki nespēja pildīt līgumsaistības.
Tāpēc, lai nepieļautu atkāpes no kvalitātes prasībām, LVC pastiprinās prasības būvdarbu uzraudzībai.
Saprotot būvnieku bažas, LVC informē, ka 2013. gadā atvēlētais finansējums autoceļu būvniecībai un uzturēšanai, tajā skaitā gan finansējums no valsts budžeta, gan ES līdzfinansējums saglabāsies iepriekšējo gadu līmenī.
ES struktūrfondu finansējums 2014. – 2020.g. konceptuāli iezīmēts līdzīgā apjomā, kā iepriekšējā 2007. – 2013.g. plānošanas periodā.
Tomēr, lai situācija autoceļu būves tirgū būtu stabila arī turpmākajos gados, finansējumam, tajā skaitā arī no valsts budžeta būtu jābūt prognozējamam un stabilam un tā apjomam - piesaistītam ceļu lietotāju maksājumiem – transportlīdzekļu ikgadējai nodevai un akcīzes nodoklim naftas produktiem.
Tāpēc februārī Satiksmes ministrija un LVC Ministru Kabinetā atkārtoti virzīs priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka valsts pamatbudžeta programmai «Valsts autoceļu fonds» piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un mazāks par šādu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa naftas produktiem:
2014.gadā - 20 procenti, 2015.gadā - 30 procenti, 2016.gadā - 40 procenti, 2017.gadā - 50 procenti, 2018.gadā - 60 procenti, 2019.gadā - 70 procenti, 2020.gadā un turpmākajos gados - 80 procenti.
Ja valdībā tiks pieņemts lēmums par piedāvāto autoceļu finansēšanas modeli, sākot ar 2014. gadu varam gaidīt autoceļu tālākas sabrukšanas palēnināšanos