Eirozonai sistēmiski svarīgas ir visas valstis, tostarp arī Kipra, pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas komisārs Olli Rēns, brīdinot, ka maksātnespējas gadījumā Kipra var pamest Eiropas monetāro savienību.
«Pat, ja jūs nākat no lielas Eiropas Savienības valsts, jums jāsaprot, ka katra dalībniece ir sistēmiski svarīga,» sarunā ar Vācijas laikrakstu Der Spiegel, sacījis O. Rēns, tādējādi atbildot uz Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles izteikumiem, kuros tas apšaubījis Kipras ietekmi uz eirozonu, vēsta Reuters.
«Gadījumā, ja Kiprā iestājas nekontrolēta maksātnespēja, ir ļoti iespējams, ka tas valsti novedīs pie izstāšanās no eirozonas,» uzsvēra komisārs.
Pirmdien eirozonas finanšu ministri Briselē pārrunās palīdzības sniegšanu Kiprai. Nelielajai valstij nepieciešami aptuveni astoņi līdz desmit miljardi eiro, lai varētu rekapitalizēt bankas, kā arī aptuveni septiņi miljardi, lai spētu atmaksāt savus parādus. Eirozonas valstu vidū patlaban nav vienprātības, kādā veidā glābt Kipru. Vācija un daļa citu valstu uzskata, ka privātajam sektoram būtu jāpiedalās un jāpiecieš savu aizdevumu reorganizācija.
Tikmēr O. Rēns brīdinājis pret Kipras parādu daļēju norakstīšanu. «Es esmu pārliecināts, ka mēs varam atrast risinājumu, kurš spēj atrisināt visu eirozonas valstu šaubas,» sacījis O. Rēns.
Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Rēglings iepriekš izteicās, ka Kipras parādu krīze var izplatīties arī uz citām eirozonas valstīm, ja vien šai Vidusjūras valstij steidzami netiks piešķirta palīdzība. Finanšu nedienas šajā valstī izraisīja Grieķijas ekonomiskās krīzes ietekme un Kipras banku sektors cieta pamatīgus zaudējumus Grieķijas parāda restrukturizācijas laikā.
Par Kipras ekonomiskās situācijas nopietnību brīdinājusi arī starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s, kas norādījusi, ka, ja neiesaistīsies eirozonas valstis un Starptautiskais Valūtas fonds, Vidusjūras valsti sagaida «lieli materiālie riski».
Tikmēr Latvijas valdība šodien nolēma vērsties Eiropas Komisijā (EK) un Eiropas Centrālajā bankā (ECB) ar lūgumu izvērtēt mūsu valsts atbilstību uzņemšanai eirozonā, uzsverot, ka visus Māstrihtas kritērijus mūsu valsts pilda jau kopš 2012. gada septembra.