DU gada students V. Ivanovs: man tiešām patīk vēsture 1

Nominācijā „Gada students” uzvarēja humanitārās fakultātes trešā kursa studējošais Vladislavs Ivanovs, ar kuru tikās Gorod.lv korespondents.

- Vladislav, pastāsti nedaudz par sevi?

- Man ir 21 gads, agrāk es mācījos Daugavpils 15.vidusskolā, tagad es esmu Daugavpils Universitātes humanitārās fakultātes vēstures katedras trešā kursa students, kopumā tas būtu viss.

- Pastāsti, lūdzu, kāpēc Tu izvēlējies tieši šo DU programmu, ar ko Tevi piesaistīja vēsture?

- Vēsturnieks tā nav profesija, tas ir dzīves veids. Vēsturnieka specialitāte ir daudzpusīga – tā nav sausa zinātne par faktiem, datumiem, notikumiem, vārdiem. Marks Bloks vēstures zinātni ir aprakstījis šādi: vēstures zinātnes priekšmets un svarīgākais ko interesē vēsturnieku ir cilvēks laikā un telpā. Tieši tāpēc vēsturniekam jābūt nedaudz filosofam, filologam un psihologam, viņam nepieciešams apvienot vairākas zinātnes. Rezultātā vēsture sniedz plašu skatījumu uz dzīvi, jo cilvēku var novērot no vairākām pusēm, tieši tas mani ieinteresēja.

- Vai tiešām stājoties studēt šajā katedrā Tu jau zināji, ka šī zinātne ir tik daudzpusīga?

- Nē, tā visdrīzāk bija intuīcija. Mācību procesa laikā es nekad nenožēloju, ka izvēlējos tieši šo zinātni. Manuprāt, DU vēsturniekiem ir iespējas attīstīties, piemēram,  Daugavpils Universitātes Mutvārdu vēstures centrs,tas ir vienīgais Latvijā, kopā ar citiem studentiem es darbojos šajā centrā. Tur mēs krājam cilvēku dzīves stāstus, kuri ir dzimuši pagājušā gadsimta 20.-30.gados. Dodamies ekspedīcijās pa Austrumlatviju, tādā veidā mēs krājam cilvēku atmiņas – neoficiālo vēsturi. Pateicoties gūtajai pieredzei šajā centrā es sāku darboties starptautiskajā centrā „Sefer”, no 7.-12.martam būs kārtējā ekspedīcija, kurā mēs centīsimies atveidot pirmskara Latgales ebreju dzīves ainu. Pie mums regulāri notiek konferences, kur piedalās jau atzīti vēsturnieki un studenti. Universitātē notiek vienīgais Latvijā zinātnes festivāls, kurā es uzstājos jau divas reizes, analoģisku pasākumu Latvijā nav.

- Pastāsti, vai uzvara nominācijā „Gada students” Tev bija pārsteigums?

- Tas bija pārsteigums, jo manu kandidatūru izvirzīja pilnā slepenībā no manis (par ko es esmu ļoti pateicīgs). Es uzzināju par to nesen, sāku noprast, ka kursā kaut kas notiek, veidojas kaut kāda „sazvērestība” pret mani, man ir ļoti patīkami, ka rezultātā es uzvarēju šajā nominācijā. Prasības kandidātiem nav vienkārši kaut kādi panākumi, bet arī sistemātisks darbs ne tikai universitātē, bet arī sevis pilnveidošanā, jo mūsdienu izglītības sistēmā studentam paveras ļoti daudz iespēju pilnveidot sevi. Man patīk vēsture, es atradu sfēru, kurā var realizēt sevi, tāpēc es izmantoju šo iespēju.

- Domāju, ka visiem būs interesanti uzzināt par labākā studenta dzīvi ārpus lekcijām?

- Ārpus nodarbībām es piedalos studentu klubā „Kas? Kur? Kad?”, tie ir visdažādākie treniņi un satikšanās pēc spēlēm, tas ļauj gūt jaunu skatījumu un zināšanas.

- Kā students ar kādām grūtībām Tu saskaries ikdienā?

- Protams eksistē problēmas, bet to risinājums nav atkarīgs no universitātes – problēma slēpjas mazā finansējumā, ko valsts sniedz izglītības un zinātnes attīstībai. Vienlaicīgi ar līdzekļu trūkumu augstākās izglītības mācību iestādēm ir iespēja parādīt sevi. Kā rakstīja Gēte: „ Vienīgi tas ir pelnījis dzīvību un brīvību, kas katru dienu dodas kaujā”. Tā arī mēs, studenti, izglītojamies, neskatoties uz dažāda veida grūtībām.

- Vladislav, vai vari mums pastāstīt par plāniem tuvākajā nākotne?

- Es noteikti turpināšu studēt maģistratūrā. Kā teica viena no manām pasniedzējām: „Kur jūs liksities!” Es gribu teikt, ka es esmu atradis savu nodarbošanās jomu, tāpēc es turpināšu pilnveidoties kā vēsturnieks akadēmiķis. Protams ir sarežģīti teikt kādas perspektīvas mani sagaida nākotnē, bet, ja radīsies iespēja, tad es noteiktu darbošos akadēmiskajā sfērā, varbūt rakstīšu zinātniskos darbus, būs iespēja strādāt muzejos un piedalīties dažādos projektos.