Portālā Gorod.lv bija ziņots, ka Labklājības ministre Ilze Viņķele ir ieinteresēta, lai Latvijas Republikas Satversmē veiktu panta grozījumu, kurš nosaka, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti, tādā veidā tiek skarts jautājums par viendzimuma laulībām.
Mēs nolēmām noskaidrot kā pret šo jautājumu izturas priesteris Andris Ševels.
„Pirmkārt es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka laulība nav cilvēka iecere, to ir izveidojis Dievs. To viņš ir ielicis sievietes un vīrieša dabā, un no paša iesākuma tiem nepieciešams veidot savienību. Bībelē ir teikts „Un Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: “Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (Moz. 1,28). Dieva svētīta mīlestība ir paredzēta pēcnācēju radīšanai.
Katoļu baznīca uzskata, ka homoseksuālisms nevar pastāvēt. Seksuālo tieksmi nevar pielīdzināt mīlestībai, jo tad sanāk, ka mīlestība tiek izveidota grēkā. Grēks izslēdz iespēju saņemt Dieva mīlestību un dalīties tajā ar cilvēkiem.
Ir cilvēki, kuriem homoseksuālā tieksme ir iedzimta. Tas nav grēks, jo viņi ir piedzimuši ar to un viņu tieksme nav apdomāts solis. Lielākai daļai šo cilvēku tāda veida iedzimtība ir mokas. Pret tādiem cilvēkiem jāizturas ar cieņu, līdzjūtību un jābūt tolerantiem. Tos nedrīkstēt diskriminēt.
Ir jāredz un jāsaprot to, kad homoseksuālisms nav grēks. Grēks sākas no tā momenta, kad cilvēks atsakās no Dieva un viņa baušļiem, rīkojas pēc savas vaļas. Kad cilvēka dvēselē nav Dieva, tad cilvēks stājas viņa vietā un pats nosaka kas ir labums un kas ir ļaunums. Viņš tad nespēj saprast, kas viņš ir īstenībā, kāda ir viņa vērtība un kādu uzdevumu šai pasaulē viņam ir devis Dievs. Viņš domā tikai par savas miesas kārību un ir apmāts ar grēku.
Dievs radīja sievieti un vīrieti līdzīgus Sev, bet Dievs tos nav radījis vienādus. Sieviete un vīrietis ir atšķirīgi, lai tie varētu papildināt viens otru. Pēc savas dabas tie jau sākotnēji ir izveidoti, lai veidotu savienību, jo cilvēkam nav labi būt vienam, viņam ir vajadzīgs biedrs un palīgs. Attiecības noved līdz savienības izveidošanai starp sievieti un vīrieti. Tas viss ir dabiski, cilvēks mācās mīlēt, cienīt un palīdzēt cilvēkam. Mīlestība nekad nevar noslēgties tikai divos cilvēkos, vēlāk nepieciešams mīlestību dāvāt bērniem. Dievs, dodot bērnu vecāku rokās, piešķir sievietei un vīrietim atbildību par bērna garīgo audzināšanu. Neskatoties uz to, ka daudzās Eiropas valstīs ir legalizētas viendzimuma laulības un homoseksuāļiem ļauj adoptēt bērnus, katoļu baznīca uzskata, ka tas ir nepareizi. Lai bērnam ieaudzināt garīgās vērtības nepieciešams, lai bērns redz ģimeni, kurā ir māte un tēvs, kuru vada un pasargā Dievs. Bērns dzīvojot ģimenē, kur vecāki ir divas sievietes vai divi vīrieši, mēs neatstājam bērnam izvēli, viņš noteikti atkārtos to, ko redz ikdienā.
Cilvēka dzīve – ir sarežģīts ceļš, kurā katram nākas saprast un ieņemt Dieva norādīto vietu, censties izpildīt Dieva gribu. Tā arī cilvēkiem, kuri piedzimst homoseksuāli nākas pildīt Dieva sūtīto uzdevumu. Dievs piesauc katru no viņiem pie šķīstības, piesauc novērtēt garīgās vērtības un būt „tīriem”. Pateicoties lūgšanām, draudzībai un svētlaimei, cilvēks gūst garīgās vērtības.
Dievs ir noteicis, ka laulība ir savienība starp sievieti un vīrieti. Mēs piekrītam šīs savienības dibināšanai un bez piespiešanas no vecāku, radu, garīdznieku puses noslēdzam šo savienību. Mēs uzskatām, ka laulība, kura ir noslēgta mīlestība nav šķirama. Kristus saka: „Ko Dievs ir vienojis, to nevar šķirt!”. Mēs dodam solījumu, ka katru Dieva doto bērnu mēs audzināsim mīlestībā un pieņemsim viņu kā Dieva dāvanu. Viendzimuma ģimenē neviens no augstāk minētajiem kritērijiem nevar būt izpildīts. Viendzimuma savienība ir dzīvošana grēkā, bet grēku Dievs nevar atzīt. Laulība ir Dieva dāvinājums, un vīram ar sievu jāmīl viens otru, kā Kristus mīlēja Baznīcu un atdeva Sevi par to. Mēs nevaram interpretēt Dieva baušļus pēc saviem uzskatiem.