Aizvadītā gada beigās Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils nodaļa sadarbībā ar Daugavpils pilsētas un novada domēm un Ilūkstes novada domi pirmo reizi sveica Daugavpils pilsētas un novada audžuģimenes.
Atgādināsim, ka svinīgajā pasākumā piedalījās 35 audžuģimenes un portāla Gorod.lv korespondentes sarunā ar kādu audžuģimenes pārstāvi – Aiju Sarkani, daudzbērnu māte izteica domu, ka esot nepareizi, ka mūsu bērnus ļauj adoptēt uz ārzemēm, jo tas tikai pasliktina demogrāfisko situāciju valstī, savukārt, vai tas nāk bērniem par labu, nav zināms. Lai iedziļinātos šajā problēmā, mēs vērsāmies pie psiholoģes Ludmilas Di.
„Vispār es cenšos izvairīties no kategorijām „pareizi”, „nepareizi”, „labi”, „slikti”, jo kas vienam ir labi, tas citam ir slikti, tāpēc izteikšu savas domas. Manuprāt, būtu lieliski, ja mūsu sabiedrība varētu audzināt bāreņus. Tomēr realitāte ir tāda, kāda tā ir – mūsu sabiedrība to nedara, var vai nevar, tas ir cits jautājums, bet tā to nedara. Patversmē, kurā, teiksim, ir 150 bērni, neesmu redzējusi rindu vismaz no 20 cilvēkiem, kuri vēlētos adoptēt bērnu. Es redzu, ka bērnu patversmēs esošo bērnu skaits nesamazinās.
Ja mūsu valsts vai pat visu Baltijas valstu iedzīvotāji nevar nodrošināt bērnu ar iespēju augt ģimenē, kāpēc jāliedz bērniem šī iespēja, aizliedzot ārzemniekiem adoptēt viņus? Arī ārzemnieki to dara dažādu iemeslu dēļ. Esmu saskārusies ar reliģiozām amerikāņu ģimenēm, kurām ir svarīga liela ģimene – un atkal nevar teikt, tas ir labi vai slikti – un kuras ir gatavas adoptēt bērnus savā ģimenē, kurā jau aug 2-3 bērni.
Cits jautājums, vai bērni grib aizbraukt – tas ir ļoti individuāli un nosacīti. Lielākā audžuvecāku daļa ir gatava dāvāt bērniem mīlestību, protams, ir izņēmumi, kā vienmēr, bet liegt bērnam iespēju izaugt normālā ģimenē ar vecākiem, brāļiem un māsām nav labākā izeja”.