Šonedēļ FIB nācis klajā ar paziņojumu, ka daļēji atklāta viena no 20. gadsimta lielākajām gleznu zādzībām – 1990. gada ASV, Bostonā Izabellas Stjuartes Gardneres muzeja laupīšanu, kad pazuda mākslas darbi aptuveni 500 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šobrīd ir zināmas lapuītāju personības, raksta ārvalstu prese.
Publiskais paziņojums noticis 23 gadus pēc nozieguma izdarīšanas – Izabellas Stjuartes Gardneres muzejs Bostonā tika aplaupīts 1990. gada 18. marta naktī. Šī gleznu laupīšana tiek uzskatīta par apjomīgāko mākslas darbu zādzību, kopš 20. gadsimta sākumā tika zagta slavenā Leonardo da Vinči"Mona Liza".
Noziegums tika izdarīts aptuveni ap pusdiviem naktī uz 18. martu, divi laupītāji, ģērbušies policijas formās, apsargam pieprasīja viņus ielaist muzejā, bet vēlāk saslēdza viņu rokudzelžos. Kad ieradās apsarga pārinieks, notika tas pats. Abiem tika aizlīmētas mutes un paziņots, ka šis nav arests, bet laupīšana. Abus apsargus noziednieki ieslēdza pagrabā un paši netraucēti devās izvēlēties gleznas.
Muzejā abi laupītāji pavadīja 81 minūti. Salīdzinājumam, pērn oktobrī Roterdamas muzejā notikušajā zādzībā, garnadži tur pavadīja pusotru minūti, sev paņemot līdzi septiņus mākslas darbus. 1990. gadā zagļi bija daudz nesteidzīgāki, un 13 nolaupītās gleznas uz savu mašīnu nesa ar diviem piegājieniem. Toreiz no muzeja Bostonā pazuda Jana Vermēra "Koncerts", trīs Rembranta gleznas, starp tām vienīgais zināmais mākslinieka gleznotais jūras skats, Eduāra Manē, Edgara Degā zīmējumi un gleznas, ķīniešu Čan dinastijas dekoratīvs kuģis un citi mākslas priekšmeti.
Laupītāji bijuši absolūti diletanti, viņi divas Rembranta gleznas sabojājuši, tās izgriežot no rāmjiem, un bez ievērības atstājuši divus Rafaela un vienu Botičelli darbus, bet pagrābuši tiem līdzās stāvošu mazāk vērtīgu trauku ērgļa formā.
Policija notikuma vietā ieradās vien deviņos rīta.
FIB pārstāvji medijiem atklājuši, ka šobrīd ir zināmas abu muzejā iekļuvušo garnadžu personības, viņi abi ir kādas noziedzīgas organizācijas, kas darbojas ASV Ziemeļaustrumos, locekļi un pēc nozieguma izdarīšanas, mākslas darbi tikuši aizvesti uz "mafijas kontrolētu teritoriju" Konektikutā, bet to galapunkts bijis Filadelfijā, kur tie mēģināti pārdot. Kur gleznas un citi mākslas darbi nonākuši pēc tam, nav zināms.
Izmeklēšana vēl turpinās, tāpēc FIB neatklāj abu laupītāju vārdi un noziedzīgā grupējuma nosaukums.
Par laupīšanu un tās līdzzinātājiem ir izvirzītas vairākas teorijas. Piemēram, "The Boston Globe" ziņo, ka izmeklētāji jau vairākus gadus iepriekš interesējušies par vienu no muzeja apsargiem – Ričardu Abatu, kurš laupītājiem bija atvēris durvis. Tomēr arī šīs pēdas un apsarga nopratināšana nav devusi nekādu rezultātu.
Abats atkārtoti tika nopratināts 2012. gadā, tomēr arī tas nav devis rezultātus. Bijušais muzeja apsargs šobrīd strādā par skolotāja palīgu Vermontā un nereti sniedz intervijas žurnālistiem.
1990. gadā viņš bija 23 gadus vecs, aizrāvās ar rokmūziku un vieglajām narkotikām, un muzejā par nakts sargu piestrādāja par nelielu naudas summu. Liktenīgajā naktī viņš darba vietā bija ieradies civilajā apģērbā ar kovboja cepuri galvā un pats vairāk izskatījies pēc zagļa, nevis apsarga. Tāpēc viņš juties pieķerts un ļāvis viltus policistiem viņam uzlikt rokudzelžus. Abas divas pratināšanas reizes bijušais apsargs ir pārbaudīts ar melu detektoru un abas reizes tas rādījis, ka viņš nemelo.