Pavļuts: «Liepājas metalurga» akcionāriem arī pašiem jāiegulda līdzekļi tā glābšanā

Intervijā "Latvijas Radio" ministrs trešdien uzsvēra, ka sagaida lielāku LM īpašnieku vēlmi investēt savā uzņēmumā, jo kamēr akcionāri paši skaidri neapliecina vēlmi rīkoties, valdībai ir grūti ko lemt.

"Es redzu, ka uzņēmums var turpināt strādāt, bet galvenā loma ir akcionāriem, kuriem ir jāiegulda papildus nauda uzņēmumā," sacīja ministrs.

Viņš arī norādīja, ka situācijā, ja uzņēmumu nav gatavi glābt akcionāri un ieguldīt savu naudu, ja citi investori neredz uzņēmuma perspektīvu, tad nodokļu maksātāju naudas ieguldīšana ir ļoti diskutabla un riskanta.

Vienīgais attaisnojums būtu daudzo uzņēmuma darba vietu saglabāšana, par ko arī būtu jāizšķiras valdībai. Uzņēmuma iespējamā glābšana būtu ļoti komplicēts jautājums, jo vienlaikus būtu jāvienojas arī ar Eiropas Savienību, secināja ministrs.

Pavļuts ir pārliecināts, ka situācijas atrisināšanā daudz ko noteiks turpmākās attiecības akcionāru starpā, kā arī sarunas ar kreditoriem un spēja pārstrukturizēt saistības.

Investori grūtībās nonākušajam metalurģijas milzim AS "Liepājas metalurgs" patlaban tiek meklēti Stambulā, Londonā un Milānā. Uz šīm valstīm pēdējās dienās devušies uzņēmuma akcionāri Sergejs Zaharjins un Ilja Segals, bet par konkrētiem sarunu rezultātiem vēl netiek ziņots.

Uzņēmums paziņojumā medijiem norāda, ka ir vīlies nesenajā valdības sēdē, kurā netika pieņemti nekādi lēmumi "Liepājas metalurgs" atbalstam smagajā situācijā, kas ir skārusi metalurģijas nozari visā Eiropā.

Jau ziņots, ka "Liepājas Metalurga" (LM) naudas iztrūkums šogad var sasniegt pat 96,1 miljonu latu, un, nevienojoties ar lielākajiem kreditoriem, rūpniecības flagmanis jau drīzumā var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa. Uzņēmuma biznesa plāns, pamatojoties uz kuru sniegts valsts galvojums aizņēmumam "UniCredit", nav izpildīts, bet maksātnespējas gadījumā valstij aprīlī nāksies samaksāt 8 miljonu latu kārtējo maksājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM. Galvojuma nosacījumu izpildi uzraudzīja Finanšu ministrija, kura tagad norāda, ka jau pērnā gada nogalē aicinājusi pārstrukturizēt "UniCredit" aizņēmumu. Taču auditoru ziņojumā nekāda cita rīcība no FM puses netiek pieminēta.

LM vadība šogad prognozē 25,6 miljonu latu iztrūkumu, bet auditoru ieskatā, šīs prognozes ir pārāk optimistiskas un reālais naudas trūkums var sasniegt pat 96,1 miljonu latu. Tiesa, auditori atzīmē, ka šo summu var samazināt produkcijas cenu un ražošanas apjoma pieaugums un vienošanās ar kreditoriem. Taču janvārī LM velmējumu realizācijas cena bija par 3% mazāka nekā paredzēts uzņēmuma budžetā, bet februārī - par 5% mazāka. Pērn uzņēmums savu produkciju realizējis faktiski zem pašizmaksas, norādīts ziņojumā.

Finanšu ministrs 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par LM saistībām 85,6 miljonu eiro (59,7 miljonu latu) apmērā, lai nodrošinātu prasījumus, kas var rasties no aizdevuma līguma, kas noslēgts starp LM un "UniCredit S.p.A". Šā gada 25. janvāri izsniegtais, bet vēl neatmaksātais valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,7 miljoni latu).

Jau vēstīts, ka LM valdes priekšsēdētājs Valērijs Terentjevs iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē uzsvēra, ka gaidāmā elektrības sadārdzināšanās no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) uzņēmumam ir izdzīvošanas jautājums, tādēļ nolemts Latvijas energokompānijai "Latvenergo" vairs nemaksāt OIK maksājumus.

"Valdē mēs pieņēmām lēmumu pārtraukt atmaksāt OIK daļu. Tas ir nesmuks lēmums, bet mums nav citas izvēles, kamēr šai problēmai nav risinājuma," teica Terentjevs un norādīja, ka tik straujš OIK kāpums uzņēmumu ved uz bankrotu.

Kompānija arī izplatīja paziņojumu, ka gaida valdības ātru un precīzu rīcību, kas dotu iespēju saglabāt modernizācijas gaitā būtiski paaugstināto uzņēmuma konkurētspēju.

Pērn LM apgrozījums sasniedza apmēram 300 miljonus latu.