SIA „Labiekārtošana-D” rituālo pakalpojumu iecirkņa vadītājs un Grīvas mikrorajona attīstības biedrības aktīvists Mečislavs Truskovskis paziņoja portālam Gorod.lv, ka augsta ūdens līmeņa Daugavā ietekmē applūdināta 2/3 veco Grīvas kapu, dažviet ūdens līmenis sasniedzis 2 metrus.
M.Truskovskis atzīmē, ka cīnīties ar stihiju nav viegli, bet tas ir iespējams. Tādēļ februārī tika pabeigta dambja būvniecībai nepieciešama tehniskā dokumentācija, jo dambis novērstu kapu applūšanu. Tehniskais projekts tiek saskaņots, jo sakarā ar to, ka dambja būvniecības vietas tuvumā atrodas neliela ūdenskrātuve, kurā aug aizsargājamais augs, nepieciešams saņemt „zaļo” atļauju.
M.Truskovskis cer, ka speciālisti tomēr piekritīs, ka cilvēki, kuru mājas ik gadu tiek applūdinātas, tāpat kā kapi un sakņu dārzi, no kurienes piesārņojums nokļūst ne tikai pilsētā, bet arī Daugavā un Baltijas jūrā, ir svarīgāki nekā reta auga saglabāšana nelielā ūdenskrātuvē.
Dambja būvniecībai nepieciešamas dokumentācijas izstrādei no pilsētas budžeta tika iedalīti 20 tūkstoši lati. Pateicoties šiem līdzekļiem, bija iespējams piesaistīt darbam Rīgas firmu, kura pirms projekta izstrādes veica dažādus pētījumus.
Līdz tiks saņemti pēdējie saskaņojumi, ūdens atkāpsies un zeme nožūs, varēs uzsākt darbus, kuriem šogad no pilsētas budžeta iedalīti 50 tūkstoši latu. Lai ietaupītu, plānots izmantot grunti no 18.novembra un Komunālās ielas rekonstrukcijas. Tiek plānots, ka uzbērtā dambja vidus tiks izveidots tādā veidā, lai tas kavētu arī grunts ūdeņu iekļūšanu pāri dambim.
M.Truskovskis atzīmē, ka dambis ir vismazākais, kas darāms cīnoties ar Grīvas, Kalkūnes un Nīderkūnu applūšanu. Nākotnē jādomā par slūžu izveidi Grīvā pie J.Raiņa 6.vidusskolas un par ūdens pārsūknēšanu no Laucesas upes uz Daugavu: līdzīga sistēma darbojas pie Šūņupes un ļauj cīnīties pret pilsētas applūšanu.
Par šiem papildu pasākumiem tiek konsultēts ar DU speciālistiem un hidrologiem, kuri norāda, ka darbu rezultātā varētu ciest ekoloģija – zivis nevarēs piekļūt nārsta vietām. „Bet kas ir svarīgāk – cilvēki vai zivis? Ja ik gadu tiks applūdinātas mazākas teritorijas, kaitējums dabai arī būs mazāks. Šogad pie manis vērsās vairāki cilvēki, kuri pieteiksies zaudējumu segšanai. Jāņem vērā arī tas, ka par kapiem pārsvarā rūpējas cilvēki vecumā, kuri godina mirušo piemiņu, atdod pēdējo naudu, lai uzstādītu pieminekļus, daudzi no kuriem plūdu laikā tiek bojāti”, pastāstīja M.Truskovskis.