Gadu pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājuma Otrā pasaules kara veterāniem panākt izlīgumu un veicināt sabiedrības saliedētību abās pusēs karojušie sirmgalvji 8.maijā kopīgi noliks ziedus Brāļu kapos.
9.maiju viņi pavadīs atšķirīgi, katras puses pārstāvji prezidenta attieksmi pret 9.maiju traktē atšķirīgi un vieniem tā ir „diena, ko svin visa pasaule”, kamēr citiem tie noteikti ir „tikai Krievijas svētki”.
Otrais pasaules karš Eiropā beidzās ar Vācijas padošanos 1945.gada 8.maijā, un pasaulē šo dienu atzīmē kā karā kritušo piemiņas dienu. Savukārt kaimiņzemē Krievijā ar pompu atzīmē 9.maiju, kad Padomju vara un tās sabiedrotie guva uzvaru pār Vāciju, bet Latvijā sākās padomju okupācijas gadi.
Pēc neatkarības atjaunošanas 9.maijs Latvijā kļuvis par strīdīgu datumu. Sarkanās armijas rindās karojušie veterāni šajā dienā ar ziediem pulcējas Rīgā, pie Uzvaras pieminekļa, kura oficiālais nosaukums ir piemineklis "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Pēdējos gados šajās svinībās piedalās arī aizvien vairāk krieviski runājošu jauniešu. Šie pasākumi sabiedrībā tiek vērtēti neviennozīmīgi, tos asi nosoda un dēvē par integrācijas politikas neveiksmi, padomju varas un okupantu slavināšanu. Savukārt pretējās puses pārstāvji uzskata, ka piemin karā kritušos un uzvaru pār Vāciju, nepieminot to, ka ar šo uzvaru tika okupēta Latvijas valsts.
Valsts prezidents pērn nāca klajā ar rosinājumu samierināt veterānus, sakot, ka pašu karavīru panāktais izlīgums atņemtu ieročus Latvijas nelabvēļiem - tiem, kas apzināti sēj naidu sabiedrībā, ciniski izmanto vēstures smagākās lappuses. Prezidents pauda, ka vajadzētu abstrahēties no cilvēku dalīšanu, kurš kurā pusē ir karojis, kā arī aicināja visus veterānus 8.maijā doties uz Brāļu kapiem un tur godināt kritušos. Gan pērn, gan arī šogad abas puses šim aicinājumam ir atsaukušās, taču vienalga paliek pie sava viedokļa - vieni, ka 9.maijs ir svinama diena, otri - ka tā ir padomju varas nepieļaujama slavināšana.
130.latviešu strēlnieku korpusa un partizānu veterānu organizācijas pārstāvis, kara veterāns Alberts Pāže ir atbalstījis prezidenta samierināšanas ideju, taču, viņaprāt, tā nenonāk pretrunā ar 9.maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa. Tiesa, cienījamā vecuma dēļ 9.maijā Uzvaras pieminekļa pakājē viņš, visticamāk, nebūs sastopams. Sarunā ar portālu „Delfi" Pāže atzina - ja būtu spraunāks, tad, protams, piedalītos svinībās.
Pāže ir iecerējis 9.maiju nosvinēt Kongresu namā, kur kara veterāniem piedāvās koncertu ar uzkodām. Veterāns atminās, ka agrāk, kad bijis jaunāks, devies uz Uzvaras parku, taču nu vairs neesot tam spēka. „Mēs vairs neesam jauni, vairs nav spēka aiziet," saka karotājs, spriežot, ka kāds jaunāks veterāns varbūt vēl spēs aiziet. Pulcēšanās pie Uzvaras pieminekļa viņām nešķiet pretrunā ar prezidenta salabināšanas ideju. Pāže uzskata, ka visa pasaule atzīmē šo datumu- 9.maiju - un tā tam ir arī jābūt, jo tā ir kritušo godināšana. Pāže domā, ka prezidents, rosinot salabšanas ideju, nav iebildis pret svinībām Uzvaras parkā.
Prezidenta aicināts, Pāže 8.maijā apmeklēs arī Brāļu kapus. „Ja jau prezidents aicina.." nosaka veterāns, taču par salabšanas idejas realizāciju viņš tomēr nav tik drošs, sakot - vajadzētu, bet nebūs vienkārši, arī politiķiem un Prezidenta kancelejā pret ideju esot iebildumi. Pāže uzskata, ka valstij būtu jābeidz netaisnīgā izturēšanās pret padomju veterāniem, tas palīdzētu īstenoties Bērziņa ierosmei.
Kategorisks pret 9.maija svinībām pie Uzvaras pieminekļa ir „Daugavas Vanagu" pārstāvis Andrejs Mežmalis, kurš uzskata, ka prezidenta mudinājumā nav bijis runas par šī datuma svinēšanu. Prezidents ir aicinājis visus 8.maijā, kas ir kara beigu datums, iet uz Brāļu kapiem, portālam „Delfi" skaidroja Mežamalis, uzsverot, ka viņš to arī grasās darīt. Taču par 9.maiju un tā svinēšanu nav bijis runas, jo tas ir datums, kad sakās Latvijas okupācija, kas nevar būt priecīgs un atzīmējams notikums.
Mežmalis uzsver, ka bijis klāt, kad prezidents aicināja uz samierināšanos, un tur valsts galva nav paudis nekādu atbalstu 9.maija svinībām, kas notiek pie Uzvaras pieminekļa, kurš uzcelts, slavinot Padomju varu un okupantus. „Daugavas Vanagu" pārstāvis uzskata, ka pretējā puse prezidenta ideju tulko nepareizi, jo 9.maiju svin tikai Krievija, visa pārējā pasaule atzīmē 8.maiju, kas ir kara baigu datums. „9.maijs ir tikai Krievijas svētki," rezumē pretrunīgo svinību pretinieks.
Tas, ka kara veterāni ir atsaukušies aicinājumam 8.maijā pulcēties Brāļu kapos, jau ir labs rezultāts, samierināšanas idejas progresu portālam „Delfi" komentēja Valsts prezidenta preses padomniece Līga Krapāne. Tas ir saprotams, ka šo ideju katra puse saprot tā, kā grib, un neviens nav cerējis, ka vienā dienā izdosies panākt pilnīgu vienprātību.
Krapāne precizēja, ka prezidents nav iebildis pret 9.maija atzīmēšanu, ja tiek pieminēti karā krituši. Prezidents ir pret šī datuma politizēšanu, Padomju varas slavināšanu, kad politiķi šo dienu izmanto kā platformu savas popularitātes vairošanai.
Pērn Uzvaras parkā tika nolasīta Bērziņā vēstule, taču Krapāne paskaidroja, ka tā nav tikusi adresēta tieši 9.maija svinētājiem, bet gan visiem kara veterāniem un sabiedrībai. Vēstule arī šogad ir lasāma prezidenta mājas lapā, tā ir tulkota arī krievu valodā. Tā ir vairāk aicinājums pieminēt Otrā pasaules kara upurus, skaidroja Krapāne.
Taču arī šogad, kā jau katru gadu, pie Uzvaras pieminekļa pulcēsies simtiem cilvēku, kā arī policistu, kuru uzraudzīs sabiedrisko kārtību. Nereti šajā dienā pasākumu norises vietā tiek aizturēti cilvēki, lielākoties par atrašanos alkohola reibumā.