Lai arī vēl arvien nav skaidrs, par kādām nodokļu izmaiņām izdosies vienoties Valda Dombrovska (V) valdību veidojošajai valdībai, tā ceturtdien aiz slēgtām durvīm jau vienojusies par vairāk nekā 10 miljonu latu sadalīšanu 2014. gada budžetā.
To pēc valdības sēdes pavēstīja premjers Dombrovskis.
Ministri vienojušies nākamgad atvēlēt papildu finansējumu 0,7 miljonu latu apmērā tulkošanas nodrošināšanai kriminālprocesos, 1,2 miljonu latu piešķiršanu Latvijas dalības nodrošināšanai OECD, kā arī 3,3 miljonus latu lielas summas piešķiršanu ministrijām, lai tām kompensētu elektrības un komunālo maksājumu pieaugumu.
Tāpat panākta vienošanās no kopumā jaunām prioritātēm pieejamajiem gandrīz 70 miljoniem latu atvēlēt 5,6 miljonus latu valsts pārvaldes iestādēs strādājošo algu izlīdzināšanai vienotā atalgojuma skalas ietvaros. Dombrovskis uzsver, ka šie līdzekļi tiks likti lietā, lai palielinātu zemākās mēnešalgas.
Ministri arī vienojušies jau tagad no ES fondu apguvei nākamgad paredzētā finansējuma "iezīmēt" 46,3 miljonus latu "būtiskākajiem pasākumiem", piemēram, valsts galveno autoceļu rekonstrukcijai, jauniešu nodarbinātības veicināšanai un energoefektivitātes pasākumiem.
Runājot par dažādiem ministriju priekšlikumiem par atsevišķu nodokļu palielināšanu vai jaunu nodokļu ieviešanu, Dombrovskis norādīja, ka tie vērtējami piesardzīgi, jo lielā daļā gadījumu ministriju piedāvājumi paredz ne tikai papildu ieņēmumu gūšanu valsts budžetā, bet arīdzan uzreiz jau piedāvā arī konkrētas izdevumu pozīcijas, kas varētu tikt finansētas no šiem ieņēmumiem.
Kā piemēru premjers min Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieviest nodokli subsidētās elektroenerģijas ražotājiem, kurā iekasētās naudas lielākā daļa tiktu novirzīta fondā, no kura ražojošiem uzņēmumiem tiek kompensēts obligātā iepirkuma komponentes rezultātā radies elektroenerģijas sadārdzinājums.
Par apspriežamiem Dombrovskis atzīst Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājumu celt dabas resursu nodokli, kā arī Veselības ministrijas ideju par akcīzes nodokļa piemērošanu atsevišķiem pārtikas produktiem. Tomēr ideja par akcīzes nodokļa paaugstināšanu vai piemērošanu veselībai kaitīgiem produktiem ir jāvērtē ne tikai no fiskālā viedokļa, bet arīdzan no reģionālās konkurētspējas viedokļa, viņš teica.
"Delfi" jau ziņoja, ka ministriju papildu pieprasījumi 2014. gada budžetam pārsniedz 570 miljonus latu, bet kopumā jaunu prioritāšu finansēšanai pagaidām tiek plānots atvēlēt ap 70 miljoniem latu.