Izmaiņas ceturkšņa griezumā precīzi atbilda DNB bankas gaidītajam (0.5%), pieaugums gada griezumā bijis mazāks (3,8% pret 4,5%). CSP ziņojumā jau ir ieskicēti atsevišķi iemesli.
Piemēram, mazāks par ierasto bijis tirdzniecības kāpums (+3%). Mazumtirdzniecība noteikti attīstās straujāk, bet Latvijā šajā nozarē ir neparasti liels vairumtirdzniecības īpatsvars, tā ir daudz par lielu vietējā pieprasījuma apmierināšanai, tātad acīmredzot saistīta ar transporta un loģistikas pakalpojumu eksportu, kam šobrīd neklājas labi. Arī celtniecībā kāpums gada griezumā ir samazinājies līdz 5%, varbūt tas skaidrojams ar ziemai raksturīgu laika apstākļu turpināšanos līdz pat aprīlim. Par spīti šiem notikumiem un arī apstāklim, ka lielākā pakalpojumu nozare - transports, diez vai varēs lepoties ar spēcīgu izaugsmi, pakalpojumi kopumā ir auguši par 7% gada griezumā. Tas liek domāt, ka nozarēs, kuras varētu saukt par "vieglajiem un gudrajiem" pakalpojumiem - biznesa pakalpojumi, informācija un sakari, finanses, ir bijis ļoti labs pieaugums, par ko jau vēsta strauji kāpjošais šo pakalpojumu eksports.
Domāju, ka IKP pieaugums turpmākajos ceturkšņos atkal paātrināsies. Sagaidāma snieguma uzlabošanās apstrādes rūpniecībā, jo lēnām uzlabojas situācija eksporta tirgos, "Liepājas Metalurga" apstāšanās turpmāk rūpniecības sniegumu ceturkšņa griezumā būtiski vairs neietekmēs, bet konkurētspējīgākie un labāk pārvaldītie uzņēmumi turpina palielināt ražošanas apjomus. Šķiet, ka izaugsmi turpinās bremzēt sarukušais tranzīta apjoms. Sagaidu, ka sezonāli izlīdzinātais kāpums pret iepriekšējiem periodiem turpmākajos ceturkšņos būs ap 1%, tātad nedaudz mazāk nekā vidēji 2011. un 2012. gadā, bet apmēram divreiz vairāk nekā šī gada 2.ceturksnī.
Latvijas ekonomikā šobrīd notiek visai dramatiskas svārstības atsevišķos sektoros, bet summa aug stabili un sabiedrības ienākumi - pat paātrināti. IKP un dzīves līmenis nemēdz augt precīzi kopsolī, bet šogad situācija ir pretēja nekā izaugsmes cikla sākumposmā - dzīves līmenis aug nedaudz straujāk nekā ekonomika. Situācija darba tirgū paātrina reālo algu kāpumu, patēriņu un arī investīciju izaugsmi labvēlīgi ietekmē t.s. "atsvirošanas" (deleveraging) jeb parādsaistību samazināšanas procesa tuvošanās beigām. 1.ceturkšņa laikā uzņēmumiem izsniegtais "dzīvais" jeb ienākumus nesošais uzņēmumu kredītportfelis samazinājās vien vairs tikai par 0,1%.