Salīdzinot ar 2000.gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā pieaudzis nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu pāru ģimeņu īpatsvars, bet samazinājies precētu pāru ģimeņu īpatsvars, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011.gada tautas skaitīšanas dati.
Ja 2000.gadā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojoši pāri ar vai bez bērniem veidoja 6% no visām ģimenēm, tad 2011.gadā šādu ģimeņu bija 13% no visām ģimenēm. Precēta pāra ģimeņu īpatsvars 2011.gadā bija 54% no visām ģimenēm salīdzinājumā ar 62% 2000.gadā.
Vientuļo māšu ģimeņu īpatsvars saglabājies tāds pats kā 2000.gadā - 29%. Nedaudz palielinājies vientuļo tēvu ģimeņu īpatsvars - 2000.gadā tas bija 3% no visām ģimenēm, bet 2011.gadā - 4% no ģimenēm.
No 256 000 jauniešu 16 līdz 24 gadu vecumā 2011.gada tautas skaitīšanas laikā bija 8000 precētu jaunu cilvēku, kuri dzīvoja kopā ar laulāto draugu, un 15 000 nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošu jauniešu. Sākot no 25 gadu vecuma, diezgan strauji palielinājās laulībā dzīvojošu Latvijas iedzīvotāju skaits.
CSP dati arī liecina, ka precētie pāri dzīvo lielākos mājokļos nekā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošie pāri.
Precētu pāru mājsaimniecību apdzīvoto mājokļu platība ir par 12 kvadrātmetriem lielāka nekā nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem pāriem. Precēto pāru mājokļa platība vidēji sasniedz 77,7 kvadrātmetrus, bet neprecēto - 65,2 kvadrātmetrus.
Vienatnē dzīvojošie biežāk īrē nekā iegādājas mājokli. Vienatnē dzīvojošajiem, salīdzinot ar ģimenēs dzīvojošajiem, retāk pieder dzīvojamā platība, viņi biežāk īrē vai apdzīvo mājokli uz citas vienošanās pamata.
Vienas personas mājsaimniecību iemītniekiem bijušas visplašākās dzīvojamās telpas - mājokļa vidējā platība bija 53 kvadrātmetri. Salīdzinoši vienas ģimenes mājsaimniecībās dzīvojošie apdzīvo vidēji 26 kvadrātmetrus vienam iemītniekam, bet vidējā vienas ģimenes apdzīvotā mājokļa platība ir 71 kvadrātmetrs.
Divu un vairāk ģimeņu mājsaimniecībā dzīvojošie apdzīvo vidēji 18 kvadrātmetrus vienam iemītniekam, vidējā ģimeņu apdzīvotā mājokļa platība ir 93,8 kvadrātmetri.