J. Smuļko: Mūsu nosaukums: «Uguns teātris” runā pats par sevi – mēs dejojam ar uguni”

foto: Jurijs Smuļko
foto: Jurijs Smuļko

Jurijs Smuļko ir viens no jaunatnes organizācijas „Uguns teātris” pirmdibinātājiem un viens no pirmajiem daugavpiliešiem, kurš nodarbojas ar uguns šovu attīstību Latvijā. 

Jaunatnes biedrības popularitāte arvien pieaug, priecē arī tas, ka vietējie jaunieši spēja kļūt par vislielāko organizāciju, kura rīko uguns izrādes visā valstī. Par to, kas ir „Fire show” un kā pilsētnieki varēja iepazīties ar šo mākslas veidu, portālam Gorod.lv pastāstīja viens no organizācijas vadītājiem 25 gadus vecais Jurijs Smuļko.

Jurij, pastāstiet, lūdzu, kad Jūs pats pirmo reizi uzzinājāt par uguns šovu?

Tas notika 2005. gadā, kad mēs, būdami poļu Kultūras centra deju kolektīva „Kukulečka” dalībnieki, uz divām nedēļām devāmies uz Poliju, kur notika meistarības klases. Tā, vienā no piedāvātajām opcijām izrādījās deju ar uguni nodarbības, kas mums ļoti patika. Tādēļ, kad mēs atgriezāmies Daugavpilī, mēs nolēmām attīstīt uguns šovu Latvijā.

Sanāk, ka visas nepieciešamās zināšanas grupa ieguva vēl Polijā?

Nē, mums neviens nestāstīja, kā to dara un kas tam ir vajadzīgs, mums bija tikai treniņu inventārs – pojas. Kad mēs atbraucām uz šejieni, mēs sākām interesēties par uguns šoviem, lasīt nepieciešamo informāciju un izgatavojām visu nepieciešamo ar savām rokām.

Kas tad ir uguns šovs?

Katrs to uztver savādāk. Kādam „Fire show” ir sprādzieni, bumbas, t.i., pirotehniskais pavadījums, savukārt mūsu nosaukums „Uguns teātris” runā pats par sevi – mēs dejojam ar uguni. Mēs paši uzvedam mūsu izrādes, skatāmies citu valstu grupu video klipus internetā, kaut ko paņemam no viņiem, kaut ko izdomājam paši. Mums ir pazīstami jaunieši, kuri nodarbojas ar uguns šoviem Lietuvā un Polijā, kā arī vietējie jaunieši, ar kuriem mēs satiekamies izrāžu laikā, sarunājamies un konsultējamies par mūsu lietu.

Jurij, padalāties, kā sākās „Uguns teātra” uzstāšanās?

Mūsu pirmā uzstāšanās notika Poļu nama atklāšanā pēc tā renovācijas. Pēc tam mēs izvietojām sludinājumu par mūsu šovu vienā no Rīgas žurnāliem, pēc tam mūsu sludinājumi parādījās internetā. Pēc tam mums parādījās arvien jauni šovi. Uz šo brīdi mums pat nenākas sevi reklamēt, visi interesenti atrod mūs paši.

Pastāstiet, lūdzu, mazliet sīkāk par savu organizāciju, ar ko jūs atšķiraties no citām līdzīgām grupām?

Patlaban „Uguns teātris” sastāv no 14 cilvēkiem. Ar pārliecību varu teikt, ka mēs esam vislielākā uguns šova grupa Latvijā. Turklāt mēs bijām vieni no pirmajiem, kas uzsāka šo lietu mūsu valstī. Mūsu visjaunākajam dalībniekam ir 16 gadi, bet pats vecākais esmu es. Mūsu grupā ir 4 meitenes, kuras jāsaka jūtas ļoti labi mūsu kompānijā.

Sevi mēs pozicionējam tieši kā uguns teātri, savukārt Rīgā ir grupa, kura nodarbojas ar uguns šoviem un uzskata to par ekstremālu sporta veidu.

Vispār, cik man ir zināms, Daugavpilī ar uguns šovu bez mūsu grupas nodarbojas vēl apmēram pieci cilvēki. Ja runā par Latviju kopumā, tad pastāv vairākas nelielas grupas, teiksim robežās līdz pieciem cilvēkiem.

Sakiet, lūdzu, vai „Uguns teātris” pieņem jaunus dalībniekus?

Protams, piemēram, 1. septembrī skolās un universitātēs parādīsies mūsu sludinājumi par dalībnieku uzņemšanu. Mēs būsim ļoti priecīgi parādīt jauniešiem un iemācīt viņiem mūsu iemaņas, tiesa jāņem vērā, ka mūsu mākslas veidā pastāv ierobežojumi – mēs pieņemam jauniešus, kuri nav jaunāki par 16 gadiem, turklāt pat šajā gadījumā viņiem jāsaņem vecāku atļauja.

Jurij, kas Jums ir uguns šovs?

Uz šo brīdi tā ir aizraušanās, bet grupa tiecas uz to, lai tas kļūtu par lietu, kura bez visa pārējā ļautu arī nopelnīt. Pagaidām visi ieņēmumi aiziet kostīmu, inventāra un mūzikas aparatūras iegādei, kā arī plakātiem. Nākotnē mēs gribam rīkot daudzas izrādes un vērienīgus stundu un divas stundas ilgus šovus, gribam uzrakstīt projektu un sarīkot pirmo starptautisko uguns šovu festivālu Latvijā.

Interesanti, cik bieži „Uguns šovs” uzstājas, un kādos pasākumos jūs var redzēt?

Mūs aicina uzstāties kāzās, korporatīvos pasākumos, jubilejās, pilsētas svētkos. Piemēram, jūlijā mēs uzstājāmies 17 reizes. Šogad mūs varēs redzēt „Studentu dančos”, kurus par godu jaunajam mācību gadam rīko Daugavpils universitāte, kā arī mēs uzstāsimies jaunatnes festivāla „Artišoks” ietvaros.



Написать комментарий