Pagājušajā nedēļā valdība ir tikusi skaidrībā, uz kuru nodokļu rēķina nākošgad tiks papildināta Valsts kase un tiks kompensēts fiskālās slodzes samazinājums sociālajā jomā.
Ar vienu roku dodam…
Ministru kabineta locekļi beidzot vienojušies ar uzņēmējdarbības organizācijām par modeli darbaspēka aplikšanai ar nodokļiem. Valdības sēdē otrdien tika apstiprināts variants, kurā tika piedāvāts no 2014.gada samazināt obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procenta punktu. Darbiniekam, tie samazināsies no 11% līdz 10,5%, bet darba devējam – no 24,09% līdz 23,59%. Turklāt nākamgad pieaugs ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums (no 45 līdz 53 latiem), kā arī nodokļu atlaide par apgādībā esošajām personām (no 80-116 latiem). Plānotais IIN samazinājums 2014.gadā no 24% līdz 22%ir atlikts līdz 2016.gadam.
Lielākās uzņēmēju asociācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – piekritušas atbalstīt šo valdības izvirzīto modeli. Tajā pat laikā viņi aicināja turpmāk uz mūsdienīgāku un konstruktīvāku dialogu ar nodokļu maksātājiem.
Tomēr nodokļu sloga samazinājums darbaspēkam nepaliks nesodīts. Ar to saistīto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu valdība nolēma kompensēt, ieviešot jaunas un palielinot esošās nodevas. Pakete, kas apstiprina attiecīgos pasākumus, tika apstiprināta Ministru kabineta slēgtā sēdē.
…ar otru ņemam
Tika atbalstīts arī Satiksmes ministrijas priekšlikums no nākamā gada 1.jūlija ieviest maksu par autoceļu izmantošanu (iepriekš tika plānots atlikt šo pasākumu līdz 2016.gadam). Jaunā nodeva attiecas uz transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām. Nodevas lielums būs atkarīgs no vairākiem faktoriem (svars, asu skaits u.c.). Piemēram, transportlīdzekļiem ar svaru no 3,5 līdz 12 tonnām maksa būs robežās no 400 līdz 484 eiro gadā. Jaunievedums 2015.gadā Valsts kasē ienesīs 8 miljonus latu, bet 2016.gadā -11 miljonus latu.
Ministru kabinets nolēma arī teju divas reizes palielināt valsts nodevu par dokumentu izskatīšanu uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā un citiem ar minētās atļaujas izsniegšanu saistītajiem pakalpojumiem. Kā norāda Iekšlietu ministrija, esošie tarifi (15 līdz 70 lati) nesedz visas izmaksas. Izmaiņas, saskaņā ar attiecīgo pantu, ļaus palielināt Valsts kases ieņēmumus no 927,88 tūkstošiem 2012.gadā līdz 1,75 tūkstošiem latu 2014.gadā.
Tāpat valdība apstiprināja arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas priekšlikumu — ieviest jaunas dabas resursu nodokļa likmes reklāmas izdevumiem, dažādām uguņošanas ierīcēm, kā arī ūdens izmantošanai mazajās HES.
Tāpat ieviesta arī skaidrība strīdīgajā jautājumā par Latvijas lielo ostu aplikšanu ar nodokļiem. Tiek lēsts, ka ostas atdos valsts budžetam 20% no saviem ieņēmumiem. Pret šo lēmumu pretojas ostu pārvaldītāji, taču ierēdņi minēto likumprojektu negrasās apstādināt.
Palīdzība reģioniem
Viņus var saprast: valstij ir pārāk daudz problēmu, un to risināšanai nepieciešami līdzekļi. Piemēram, ik gadu Latvijas provinces attīstībā ir jāiegulda 40–50 miljoni latu, lai palielinātu no galvaspilsētas tālāk esošo reģionu pievilcību. To paredz izstrādes stadijā esošais projekts Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019.gadam, ar kuru šonedēļ iepazinās Ministru kabineta Komiteja.
Dokumentā norādīts, ka vēl aizvien ir ievērojama starpība starp Latvijas reģionu attīstību. To nosaka galvenokārt sociāli- ekonomiskie faktori: vislielākā iedzīvotāju koncentrācija (un ekonomiskā aktivitāte) novērojama «lielajā Rīgā». Reģionu centri netur līdzi galvaspilsētai. Tendenci saasina zema uzņēmējdarbības aktivitāte ārpus valsts centrālās daļas, nepietiekami attīstītā transporta infrastruktūra, kā arī dažādu preču un pakalpojumu nepieejamība. Tas, savukārt, turpina veicināt iedzīvotāju aizplūšanu uz «vairāk» attīstītajiem apvidiem. Tādējādi process reproducē pats sevi un attālo reģionu attīstība aizvien vairāk palēninās.
Risinājums slēpjas pragmatiskā ieguldījumu politikā. Akcents ir jānovirza no galvaspilsētas un jāliek tieši uz reģioniem: piekrastes zonu, Austrumlatviju un tradicionālajām lauksaimniecības teritorijām.
Tiek izteikti dažādi priekšlikumi. Piemēram, uzņēmējdarbības un infrastruktūras uzlabošanai attālinātajos reģionālajos centros ierosināts piešķirt 207 miljonus latu: attiecīgā programma, ko paredz Nacionālais attīstības plāns jau tiek izstrādāta un varētu tikt uzsākta 2015.gadā.
Turklāt jaunais plāns prasa, lai tiktu atsāktu uzņēmējdarbības atbalsta programma. Tiek pieņemts, ka no Eiropas fondiem šim mērķim varētu tikt piešķirti 89 miljoni latu sešos gados. Starp citu, tiek pieļauta arī mērķdotāciju iespēja pašvaldību projektiem.
Arī ministriju līmenī ir plānots uzsākt diskusiju, kuras rezultātā jārada visiem reģioniem universāls patēriņa grozs, kā arī tā īstenošanas mehānismi. Ziņojumā ietverta arī atsauce uz ostu attīstību un krasta līniju nostiprināšanu, esošo robežšķērsošanas vietu atjaunošanu un jaunu vietu izveidi, kā arī sistēmu uzņēmējdarbības aktivitāšu paaugstināšanai reģionos.