Patlaban nav informācijas par to, ka Latvijā kāds datorlietotājs ir cietis no datorvīrusa Gozi, kura veidošanā ASV apsūdz arī par "Imantas hakeri" dēvēto Denisu Čalovski.
Noziedzīga nodarījuma neesamība ir viens no faktoriem, kura dēļ pret viņu Latvijā nevar tikt ierosināts kriminālprocess. Tādēļ 3.decembrī beidzoties likumdošanā noteiktajam iepriekšējās apcietināšanas termiņam, Čalovskis, iespējams, nokļūs brīvībā, neskatoties uz to, vai viņš patiešām ir (vai arī nav) izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kuros Latvijas datoristu apsūdz ASV.
Skaidrojot šo situāciju, portāla Mixnews.lv aptaujātie juristi norāda gan uz nepilnībām starptautiskajā sadarbībā starp ASV un Eiropu, gan Latvijas pasīvo attieksmi šā nodarījuma izmeklēšanā.
Uz jautājumu, vai kibernoziegumu izmeklēšanā pasaulē ir kādi pieņemti principi, kā noteikt, kurā vietā ir pastrādāts noziegums, Latvijas juristu apvienības valdes loceklis Juris Matisāns skaidro, ka šādos gadījumos parasti lietas ir visu iesaistīto valstu jurisdikcijā un to tiesībsargājošām institūcijām ir jāmeklē kompromiss. Tādos gadījumos kā ar Čalovski lieta ir gan ASV, gan Latvijas jurisdikcijā, jo noziedzīgā nodarījuma vieta varētu būt arī Latvija.
"Runājot par to, kur noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, man šķiet, ka Čalovska gadījumā tā būs Latvija. Latvija būtībā ir daļēja nozieguma izdarīšanas vieta, jo Čalovskis šeit fiziski atradās un šeit fiziski veica [noziedzīgās] darbības. Piemēram, persona ar snaipera šauteni pāri robežai no vienas valsts nogalina cilvēku, kas fiziski atrodas citā valstī. Kur tad būs notikuma vieta? Policijai būtu jāaizbrauc uz abām vietām un jāveic notikuma vietas apskati gan vienā valstī, gan otrā valstī," skaidro Matisāns.
Matisāns arī uzsver, ka šādos gadījumos nevienai no valstīm nav jābūt savtīgai vai egoistiskai un ir jāsadarbojas kopīga mērķa sasniegšanai, proti, nozieguma atklāšanai.
"Starptautiskā sadarbība tiešām ir ļoti neattīstīta, un kibernoziegumu veicēji izmanto to, lai apgrūtinātu tiesībsargājošo iestāžu darbu, piemēram, tur fizisko bāzi [serverus] trešajās valstīs," norāda Latvijas juristu apvienības valdes loceklis, piebilstot, ka Eiropā jau vairākus gadus notiek ar kibernoziegumiem saistīto tiesību normu harmonizācija un darbojas Eiropas Padomes pieņemtā Kibernoziegumu konvencija.
Matisāns uzsver, ka, ja būtu runa par noziedzīgu nodarījumu Eiropā, tad šo iemeslu dēļ būtu vienalga, kurā Eiropas valstī notiktu tiesa, jo tiesību normas šobrīd ir salīdzināmas.
Viņš arī norāda, ka Čalovska gadījumā pēc būtības būtu bijis jābūt sarunām – izdodam vai neizdodam, proti, bija jāmeklē kompromiss. "Šajā gadījumā nekāds kompromiss netika meklēts," piebilst Matisāns.
Uz kompromisu nemeklēšanu un nepareizi noformulētām prioritātēm norāda arī viens no Denisa Čalovska advokātiem – Saulvedis Vārpiņš.
"Šāda situācija neveidotos un advokāti neiestātos [par Čalovski], ja viņš būtu izdarījis kādu noziegumu ASV, piemēram, būtu kādu noslepkavojis un viņu lūgtu izdot. Tad Čalovski izdotu acis nepamirkšķinot. Bet ir pavisam cita situācija – viņš, atrodoties Latvijā, ir kaut ko darījis un mēs pat īsti nezinām, kas ir tas, ko viņš ir darījis. Mums vajadzētu pašiem to izmeklēt un, ja mēs tiešām to nevaram un ir kaut kādi īpaši apstākļi, kuru dēļ būtu jāizdod, izdot tikai tad. Izdošanai ir jābūt kā pēdējam līdzeklim, nevis pirmajam," norādīja Vārpiņš.
Advokāts uzsvēra, ka šajā lietā vissvarīgākais aspekts ir attieksme pret savu valsts pilsoni.
"Ir nepareizi noformulētas prioritātes: vispirms vajadzētu pašiem darīt visu iespējamo, ja mēs tiešām to nevaram izdarīt vai ir kaut kādi īpaši apstākļi, tad mēs piekrītam izdot. Nevis otrādi, izdodam tikai tāpēc, ka ir atnācis lūgums no ASV. Te nav runa par ASV, tās vietā varēja būt jebkura cita valsts – ir runa par attieksmi pret saņemto lūgumu, dokumentiem un attieksmi pret savu pilsoni," uzsvēra Vārpiņš.
Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka valdība 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja.
Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ceturtdien žurnālistiem pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi ECT lūgumu paziņot par iespējamo lietas izskatīšanas laiku un, saņemot atbildi, prokuratūrai būs pamats lemt jautājumu par Čalovska apcietinājuma turpmākas nepieciešamības pamatojumu.