Eiropa negrib redzēt Krieviju kā pasaules līderi 1

Šādus datus satur publicētais Transatlantic Trends – 2013 ziņojums. Šī ikgadējā atskaite tiek veidota uz ASV, ES un Turcijas iedzīvotāju aptaujas pamata.

Pētījums konstatēja Krievijas imidža pasliktināšanos starptautiskajā arēnā. Par līderi starptautiskajos jautājumos KF negrib redzēt 46% amerikāņu, 65% eiropiešu un 67% turku. Tieši otrādi – Krieviju redzēt starp vadošajām pasaules valstīm vēlas 40% amerikāņu, 27% eiropiešu un 16% turku, - ziņo top.rbc.ru.

Pēc Māršala fonda analītiķu domām to nosaka negatīvais iespaids par Krieviju kopumā. Tā, negatīvs uzskats par Krieviju ir izveidojies 59% amerikāņu (48% 2012. g.), 62% eiropiešu (55% 2012. g.) un 68% Turcijas iedzīvotāju (53% 2012. g.).

KF atbalsta Sīrijas valdību pilsoņu karā un veicina Rietumvalstu intervences draudu samazināšanos. Neskatoties uz to, vairākums aptaujāto, apskatot Krieviju negatīvā gaismā, nevēlas savu valstu iejaukšanos šajā konfliktā. Pret iespējamo intervenci negatīvi izturas vidēji ¾ pilsoņu no 61% Zviedrijā līdz 85% Slovākijā. Salīdzinājumā ar 2012. gada datiem šis rādītājs pieauda par 10 -15%.  

Tāpat pēc socioloģiskās aptaujas datiem pētnieki noteica četrus pamattrendus. Pirmkārt, pieaug eiropiešu vilšanās vienotā valūtā un ES kā struktūrā. Pēc tam paplašinās jautājumu spektrs, kuros ES augsti attīstīto un attīstības valstu pozīcijas nesakrīt. Tālāk NATO svarīgums pirmkārt tiek apskatīts demokrātisku valstu organizācijas kontekstā. Beidzot pieaug Turcijas nostāšanās savrup ārpolitikas jautājumos no citiem starptautiskajiem centriem.

Māršala fonds ir neatkarīgs Amerikas analītiskais centrs, kurš atrodas Eiroatlantisma pozīcijās. Tas tika dibināts 1972. gadā par godu „Māršala plāna” – ASV valdības Eiropas atjaunošanas pēc kara programmas 25. gadadienai. No 2002. gada fonds veic ikgadējo socioloģisko aptauju Transatlantic Trends, kurā apskata amerikāņu un eiropiešu domas ārpolitikas, ekonomikas un globalizācijas jautājumos. Šoreiz aptaujas notika no 3. jūnija līdz 2. jūlijam ASV, Turcijā un 11 ES valstīs (Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Francijā, Zviedrijā). Katrā no šīm valstīm tika aptaujāti 1000 cilvēki.