Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns nesenā intervijā izteica domu par krievvalodīgo cilvēku priviliģētu stāvokli Latvijā.
Savu viedokli viņš pamatoja ar to, ka latviešu tauta esot nolemta izmiršanai: katru dienu valsts iedzīvotāju skaits samazinās par 70 cilvēkiem, un pēc 40 gadiem latviešu tautas pārstāvji būšot izteikta minoritāte.
L.Taivāns ir pārliecināts, ka valdība apzināti nemaina izveidojušos situāciju, jo tas neesot izdevīgi Latvijas biznesa sponsoriem, kuri, pēc zinātnieka domām, ir Latvijas krievvalodīgie. Profesors uzskata, ka politiķi atstrādā no Latvijas krievvalodīgajiem saņemtos honorārus, bez kuriem netiks atkārtoti ievēlēti, tādēļ ar biznesu nodarbojas galvenokārt krievvalodīgie, kuri ieņem vadošos amatus noteiktās ražošanas jomās un atrodas priviliģētā stāvoklī.
Minētajam LU profesora viedoklim nepiekrīt Daugavpils pilsētas domes deputāts, krievu valodas atbalstītājs Jurijs Zaicevs.
„Tas ir viņa personīgais viedoklis, kas nav saistīts ar konkrētu statistiku. Manuprāt, krievvalodīgajiem Latvijā nav priviliģēta stāvokļa kaut tādēļ, ka valsts oficiālā valoda ir latviešu valoda. Ja viņiem būtu priviliģētais stāvoklis, krievu valodu tiktu atzīta par otro valsts valodu”, paziņoja deputāts.
Profesoram Taivānam nevar nepiekrist. Krievu valodas pozīcijas Latvijā ir ļoti un pārmērīgi spēcīgas, krievi ir visur, un cenšas uzspiest savu valodu, tostarp paļaujoties uz to, ka "visi latvieši prot krieviski". Paskatieties kaut vai televīzijas kanālus, cik to ir latviski un cik krieviski. Par Daugavpili vispār nav ko runāt, tur bez krievu valodas latvietis vispār nevar izdzīvot. Tiesa, latviešu laipnība un pretimnākšana, ar krieviem runājot krieviski, sekmē krievu valodas dominējošo stāvokli. Arī valsts pārvaldes iestādēs strādājošie krievi, kuri latviski prot, savā starpā sarunājas krieviski, kas būtībā rada krievvalodīgu vidi. Paklausieties, kā savā starpā sarunājas policisti. Latviešu vienīgais panākums bija tas, ka tika aizšķērots ceļš krievu valodas oficiālajam statusam Latvijā. Taču arī bez šī statusa faktiski krievu valoda Latvijā ir otrā, bet sadzīves situācijās bieži pat pirmā valoda. Pamēģiniet piemēram Rīgā kādam santehniķim, atslēdzniekam, remontdarbnīcas servisa darbieniekam krievam izstāstīt savu vajadzību latviski. Nekas labs tur nesanāks. Nāksies "po russki". Toties nav dzirdēts, ka latviešu apkalpokošais personāls nepārietu uz krievu valodu, ja klients ir krievs.
Vēl šodien krievvalodīgais neprot valsts valodu. Iedomājieties, kas būtu, ja valstī būtu divas oficiālās valodas, tad patiesībā būtu tikai viena un tā būtu krievu valoda. Mūsu humānā attieksme pret šo jautājumu var tik un tā beigties letāli. Esam modri un sargājam to, ko bijām gandrīz jau pazaudējuši. Uz pasaules nav otras vietas latvietim, kur var brīvi kontaktēties savā tēvu valodā un tas ir jāsaprot visiem cittautiešiem, kurus mēs savā zemē esam pieņēmuši, respektējam un ļaujam izmantot un dalāmies visos labumos, kas ir Latvijā.