Svētdien, 22.septembrī, noslēdzot darba vizīti Kanādā, Valsts prezidents Andris Bērziņš ieradās Sietlā (ASV), kur Latviešu namā tikās ar tautiešiem, informē portāls president.lv.
Pēc tam Valsts prezidents devās uz Vašingtonas Universitāti (Sietlas pilsētā), kur iepazinās ar Baltijas valstu valodu studiju iespējām, kā arī apmeklēja augsto tehnoloģiju uzņēmumu „Microsoft”, kur ar tā vadības pārstāvjiem pārrunāja uzņēmuma iesaisti Latvijas bibliotēku tīkla attīstībā un Latvijas izglītības sistēmas pilnveidošanā.
Tiekoties ar tautiešiem, kur bija ieradušie vismaz simts cilvēku no dažādām paaudzēm, Valsts prezidents teica uzrunu, uzsverot, ka gan Kanādas apmeklējuma laikā, gan ASV viens no viņa būtiskākajiem mērķiem ir satikt tautiešus, iepazīstināt ar situāciju Latvijā, kā arī aicināt ikvienu, kas vēlas dot savu ieguldījumu Latvijas izaugsmē un valsts nākotnē, dalīties ar savu uzkrāto pieredzi un zināšanām Latvijas valsts labā.
Valsts prezidents arī uzsvēra grozījumu Pilsonības likumā lielo nozīmi citās valstīs mītošu tautiešu piesaistīšanā Latvijai, piešķirot iespējas iegūt dubultpilsonību.
Raksturojot situāciju Latvijā, Andris Bērziņš atzīmēja, ka šis laiks kļūst arvien sarežģītāks tieši politiķiem, jo nākamgad tuvojas divas vēlēšanas – Eiroparlamenta un Saeimas, kur pēdējās no tām, pēc prezidenta domām, „ienesīs lielas korekcijas Latvijas politiskajā laukā”. Runājot par Latvijas lielākajiem izaicinājumiem un norādot uz nepieciešamību nekavējoši rīkoties tieši izglītības jomas reformēšanas un tās līmeņa paaugstināšanas labā, Valsts prezidents atzina: „Jauniešu bezdarbs ir izglītības vājuma rezultāts. Tādēļ mūsu uzdevums ir izglītība, kas ļauj būt konkurētspējīgiem visplašākajā mērogā.”
Apmeklējot Vašingtonas Universitāti, Valsts prezidents iepazinās ar Baltijas valstu valodu studiju iespējām un mācību materiāliem, kas plašā klāstā pieejami universitātes bibliotēkā. Kopumā šobrīd bibliotēkas krājumos ir ap 12 tūkstošiem grāmatu, kā arī filmas un periodiskie izdevumi. Šai bibliotēkai ir cieša sadarbība ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB). Nozīmīgs ir arī fakts, ka Vašingtonas Universitāte ir šādiem materiāliem visbagātākā ASV ietvaros, ievērojami apsteidzot citas universitātes. Tās krājumi visvairāk papildinājušies tieši laikā pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valstiskās neatkarības atgūšanas. Turklāt Latvijas mantojums ir visapjomīgākais Baltijas valstu vidū. 19 gadu laikā, kopš izveidota Baltijas valstu valodu studiju programma, to absolvējuši vairāk nekā 170 studenti, kas specializējušies latviešu, igauņu un lietuviešu valodā, literatūrā un kultūrā.
Tiekoties ar „Microsoft” vadību, A.Bērziņš uzrunāja potenciālos Latvijas un „Microsoft” sadarbības virzienus gan jau esošo projektu ietvaros, gan nākotnē plānotajos. Novērtējot ar LNB īstenoto projektu „Trešais tēva dēls”, Valsts prezidents rosināja „Microsoft” turpināt sadarboties ar LNB, izvērtējot iespēju īstenot relatīvu nelielu pilotprojektu nacionālā līmenī (2 miljoni iedzīvotāji, 800 publiskās bibliotēkas). Tā iespējamie virzieni: bibliotēkas kā darbnīcas – aktivitātes, kas saistītas ar praktisku priekšmetu radīšanu un izgatavošanu; bibliotēkas kā mākslas centri – audiovizuālu materiālu veidošana un publicēšana, sabiedrības veidoti sniegumi; bibliotēkas kā sociālās mācīšanās centri – zināšanu un praktisko iemaņu pārnese, sadarbojoties ar sabiedrību un sociālajiem partneriem.
Otrs virziens, ko šobrīd pasaulē attīsta „Microsoft” un, kas, pēc Valsts prezidenta domām, varētu būt izšķirīgi nozīmīgs arī Latvijai, ir skolu apmācības sistēmai inovatīvs risinājums „Gudrā skola” (Intelligent school). Tā mērķis – izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas un inovācijas, ieviest apmācības procesā tādu pieeju, kas skolēniem liek paaugstināt savas prasmes, ne tikai mehāniski lietot tehnoloģijas.
„Latvijai tas ir izšķiroši nozīmīgi, jo mēs nevaram būt pirmie pasaulē ražošanas jaudu ziņā, bet mums ir iespēja būt vieniem no pirmajiem izglītības ziņā. Un tas mums ir jāpanāk jau tuvākajā nākotnē,” teica Valsts prezidents.